RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Pirms dažām dienām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicēja datus, kuriem ir liela nozīme valsts nākotnei. Saskaņā ar šo vispatiesāko un objektīvāko informāciju, pēdējo sešu gadu laikā galvaspilsētas iedzīvotāju skaits ne vien saglabājies iepriekšējā līmenī, bet pat ir palielinājies par 1 300 cilvēkiem, paziņoja Sputnik Latvija galvaspilsētas pašvaldībā.
Šobrīd galvaspilsētā dzīvo vairāk nekā 700,5 tūkstoši cilvēku. Savukārt Latvijas iedzīvotāju skaits šajā pašā periodā samazinājies gandrīz par 100 tūkstošiem, tātad, vidēji par 16 tūkstošiem gadā. Dinamika izraisa raizes, jo tas nozīmē, ka ik gadu no valsts kartes pazūd vesela pilsēta ar 16 tūkstošu cilvēku iedzīvotāju skaitu – tik liela apmēram kā Cēsis.
Salīdzinot šos skaitļus, var izdarīt secinājumu, ka dažādu Latvijas rajonu iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu. Kaut gan tagad, pateicoties transporta attīstībai, pilnībā iespējams strādāt pilsētā un dzīvot dabā, svaigā gaisā. Divdesmit minūtes ar mašīnu, un jūs esat birojā. Varētu likties, ka galvaspilsētas iedzīvotāju skaitam būtu jāsamazinās, taču Latvijā vērojama atgriezeniska tendence, un tā acīmredzami liecina par to, ka Rīgā dzīvot ir daudz komfortablāk, nekā citviet valstī.
"To, neapšaubāmi, sekmē Rīgas domes politika. Cilvēkus piesaista galvaspilsēta, vispirms, ar darba iespējām. Rīgā saglabājas augsts nodarbinātības līmenis. Liela nozīme ir attīstītai infrastruktūrai, drošībai, iespējai saņemt sociālos pabalstus, sūtīt bērnus uz izremontētām skolām un bērnudārziem. Savu lomu spēlē arī iespēja iesaistīties kultūras dzīvē, piedalīties dažādos pasākumos," — pārliecināts Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Šodien pastāv dažādi uzskati par Latvijas vēsturi un nākotni. Taču pats galvenais, kā uzskata Ameriks, ir tas, kā jūtas cilvēki, kuri dzīvo valstī. Tas, ka citu Latvijas rajonu iedzīvotāji izvēlas dzīvot Rīgā, tas ir augsts vērtējums galvaspilsētas pašvaldības darbam. Un, tieši pretēji, valdība izrādījusies nespējīga radīt cilvēkiem normālus apstākļus citās pilsētās un ciematos, lai viņiem nenāktos pamest dzimtās vietas.
