Politika

Pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem apdraud valstij?

© Sputnik / Sergey MelkonovПаспорт негражданина Латвии
Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kā jutīsies Latvija, ja tā sāks piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem, savukārt tie izaugs un atteiksies no tās, vaicāja prezidentam diskusijas laikā par pilsonību.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā notika diskusija par automātiskas pilsonības piešķiršanas nepieciešamību nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem, raksta Latvijas Avīze.

Lielākoties šīs tikšanās laikā prezidentu slavēja par viņa iniciatīvu. Taču kritizēt to uzdrīkstējās tikai bijusī pēdējā Latvijas Augstākās Padomes deputāte, "4. maija deklarācijas kluba" pārstāve (deputāti, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā) Velta Čebotarenoka.

Pēc viņas uzskatiem, daudz efektīvāk nepilsoņu skaitu samazināšanos un lojalitātes palielināšanu nelatviešu vidū ietekmētu vienota izglītības sistēma.

"Kā gan jutīsies valsts, ja pēc gadiem šie vēl pagaidām nedzimušie nepilsoņu bērni sāks masveidā atteikties no šīs piespiedu kārtā uzdāvinātās pilsonības?" — vaicāja Čebotareva.

Uz šo jautājumu pasākumā klātesošie eksperti, doktori un citi pētnieki atbildēt nespēja.

Daļēji atbilde atrodama Twitter sarakstē starp lietotāju Janu Simanovsku un Nacionālās Apvienības politiķi Aleksandru Kiršteinu.

Jana raksta: "Bailēm lielas acis. Gadā dzimst 50 mazi nepilsoņi un 20 000 pilsoņi. Vai žests, dodot pilsonību visiem jaundzimušajiem, kādu apdraud?"

Uz šādu argumentu Kiršteins atbild ar patosu: "Arī Abrenes atdošana neapdraud! Arī krievu un skolas un amatpersonu necieņa valsts valodai neapdraud! Māja brūk lēni, ja sadrūp vairāki ķğ!"

Taču atgriezīsimies pie diskusijas prezidenta pilī. Velta Čebotarenoka turpina:

"Vairuma mūsu kluba biedru uztverē jāsāk ar to, ka izglītībai bērnudārzos un skolās, kas tiek apmaksātas no valsts vai pašvaldību budžeta, jābūt valsts valodā. Tikko tas notiks, nebūs problēmu ar integrāciju, jo cilvēki sapratīs, kas notiek šajā valstī un jutīsies tai piederīgi. Kamēr šāds pamats nebūs ielikts, mēs ar mākslīgu pilsonības dalīšanu nepanāksim nekādas labvēlīgas izmaiņas. Gluži otrādi – mēs riskējam palielināt to pilsoņu skaitu, kas vēlēsies valsts valodas statusu arī krievu valodai."

Taču, ir jāatzīst, ka "4. maija" kluba locekļu vidū šajā jautājumā vienprātības nav. Piemēram, Aivars Endziņš, Latvijas Konstitūcijas tiesas priekšsēdētājs no 2000. līdz 2007. gadam, prezidenta iniciatīvu vērtē daudz pozitīvāk, raksta avīze.

Ziņu lente
0