09:27 13 Decembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
Dzīvokļis

Mazāk, taču labāk: latviešiem netīk lieli dzīvokļi

© Sputnik / Александр Кряжев
Latvijā
Saņemt īso saiti
38

Uzturēšanās atļaujas sniegšanas programma, pērkot nekustamo īpašumu, likusi izstrādātājiem būvēt dārgus lielas platības dzīvokļus, taču Latvijas iedzīvotājiem šādai dzīvesvietai nav naudas.

RĪGA, 4.augusts — Sputnik. Dzīvojamo namu projektu attīstības kompānijas YIT Celtniecība vadītājs Andris Bože uzskata, ka Latvijā jaunu dzīvesvietu segmentā ir daudz nepārdomātu projektu, kuri nevar atrast pircēju, raksta rus.db.lv.

"Agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka cilvēki iemācīsies dzīvot tā saucamajos gudrajos dzīvokļos, kur nav ne centimetra liekās platības. 40 kvadrātmetri "divistabenei" ir standarts šādam dzīvoklim, " skaidro Bože.

Šodien jauno dzīvojamo namu tirgū ir ļoti daudz dārgu un ekskluzīvu dzīvokļu, kuros kvadrātmetra vērtība sastāda 2,5-3 tūkstošus eiro. Savukārt jaunas dzīvojamās platības vidējam sabiedrības slānim, kur kvadrātmetra cena svārstītos no 1,3-1,7 tūkstošiem eiro par kvadrātmetru, praktiski nav.

"Mēs esam pamanījuši, ka cilvēkiem, kuri gatavi iegādāties dzīvokli jaunā projektā, ir tā saucamā psiholoģiskā barjera. Divistabu dzīvoklim tie ir apmēram 70-80 tūkstoši eiro, trīsistabu — līdz 100 tūkstošiem eiro. Tālāk jau ir gana, un cilvēks sāk skaitīt, šaubīties un visbiežāk nepērk, " stāsta Bože.

Daudzu izstrādātāju problēma Latvijā ir tāda, ka viņi būvē dzīvokļu kā ierasts, kuri paredzēti vidējam iedzīvotāju slānim, ar ļoti lielu platību. Beigās šādi dzīvokļi netiek pārdoti.

"Pieņemsim, ģimene vēlas nopirkt trīsistabu dzīvokli. Un kad viņi sāk izvēlēties, tad tai piedāvā standarta 100 kvadrātmetrus. Reizinām ar 1,8 tūkstošiem eiro par kvadrātmetru un iegūstam 180 tūkstošus eiro, kurus maksāt nepiekrīt neviens. Tā, šis dzīvoklis arī stāv pārdošanā gadiem ilgi," saka Bože.

Kā pastāstīja Sputnik Latvija kādas Latvijas firmas vadītājs, kura specializējas īpašuma kreditēšanā, savu ieguldījumu tajā, ka cenas jaunajiem kvadrātmetriem Latvijā nav adekvātas potenciālā pircēja ienākumiem, savulaik atnesusi programma "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām".

Lieta tāda, ka no paša sākuma uzturēšanās atļaujas saņemšanai varēja pretendēt ārvalstnieks, kurš iegādājas nekustamo īpašumu Rīgā vai Jūrmalā vismaz 150 tūkstošu latu vērtībā. Tas automātiski palielināja pieprasījumu pē šī cenu līmeņa dzīvokļiem. Tā kā tirgū to nebija pietiekami daudz, reaģējot uz pieprasījumu, izstrādātāji, gribot izpatikt, sāka paaugstināt dzīvokļu cenu līdz nepieciešamajam apjomam, pat ja agrāk par to pašu objektu viņi prasīja 120-130 tūkstošus latu.

Tad, kad likumdevēji palielināja slieksni līdz 250 tūkstošiem eiro, problēma atrisinājās pati par sevi. Latvijas nekustamais īpašums kā veids, kā iegūt uzturēšanās atļauju ES, kļuva nekonkurētspējīga salīdzinot, teiksim, ar Spāniju, un uzturēšanās atļaujas apmaiņas programma pret kvadrātmetriem pati par sevi nomira.

Taču, kā varētu secināt no eksperta analīzes, šis apstāklis nav licis izstrādātājiem savaldīt savu apetīti, un viņi nesāka būvēt pieejamākus dzīvojamos namus. Vismaz, pagaidām.

"Runa ir par tā saucamā gudrās dzīvojamās platības būvniecību, kur dzīvokļu platība ir minimāla, taču ir koplietošanas telpas. Piemēram, šadi dzīvojamie projekti šodien ir pieprasīti Somijā, kur viena kvadrātmetra vērtība sasniedz 7-8 tūkstošus eiro. Gudrais dzīvoklis ietilpst 20-25 kvadrātmetros vienistabas dzīvoklim, 40 kvadrātmetros "divistabenei" un līdz 55 kvadrātmetriem "trīsistabenei". Taču tas ir maksimāli pārdomāts, un katrs platības centimetrs tiek izmantots lietderīgi. Agri vai vēlu mēs arī nonāksim līdz tam, " stāsta Bože.    

Pēc temata

Krievijas iedzīvotāji nesteidz pirkt nekustamos īpašumus Jūrmalā
Nils Ušakovs kritizē valdības attieksmi pret uzturēšanās atļauju programmu
Nepieejamā eironauda

Galvenie temati