RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. NATO turpina sekot situācijai pie alianses austrumu robežas un ir gatava rīkoties nepieciešamības gadījumā, paziņojis Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš apgalvoja, ka četri bataljoni, kas dislocēti Baltijas valstīs un Polijā ir reakcija pēc "Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās šajā reģionā". Uzstājoties preses konferencē Lietuvā, viņš atzīmēja, ka papildus NATO cīņas grupām pastiprināta arī ASV militārā klātbūtne pēc divpusējas vienošanās.
Jūnija sākumā Lietuvas prezident Daļa Grībauskaite apgalvoja, ka Baltkrievijas un Krievijas manevri "Rietumi", kas notiks šī gada septembrī, varot kļūt par pamatu bruņotam iebrukumam un tam sekojošai okupācijai.
Lietuvas Valsts drošības departaments un Aizsardzības ministrijas Operatīvo dienestu otrais departaments aprīlī sagatavoja atskaiti, kurā tika apgalvots, ka Krievijai ir iespeja sākt karadarbību pret Baltijas valstīm "24-48 stundu laikā".
Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Lietuvas specdienestu paziņojumi liecina par totālu, no ārienes uzspiestu rusofobiju. Vladimirs Putins savukārt pauda viedokli tas tās visas ir "runas par labu nabagiem".
Jenss Stoltenbergs apliecināja NATO apņēmību.
"Mēs turpinām sekot situācijai, mācībām "Rietumi" un joprojām būsim modri un gatavi rīkoties, ja tas būs vajadzīgs," – alianses ģenerālsekretāru citēja RIA Novosti.
Iepriekš viņš piedalījās NATO daudznacionālā bataljona izvēršanas ceremonijā Ādažos un uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā alianse varot ātri paplašināt klātbūtni Baltijā.
Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO tiecas veidot konstruktīvu dialogu ar Krieviju, kā arī aicināja panākt Krievijas militāro mācību caurskatāmību. Viņš atzīmēja, ka sakarā ar mācībām "Rietumi 2017", iespējams, tiks sasaukta Krievijas un NATO Padomes sēde.
