RĪGA, 24.maijs — Sputnik, Pāvels Kirillovs. Iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajai dzīvesvietai" atbalstītāji sarīkoja pie Rīgas Domes tautas sapulci, mītiņu.
Taču cik taisnīgi būtu lietot vārdu "tautas" šajā kontekstā? Un runa nav par to, ka mītiņš savācis vien pāris desmitus cilvēku.
No vienas puses, protestētāji taisnīgi norāda, ka nodoklis vienīgajai dzīvesvietai (NĪN) netiek piemērots Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Beļģijā, Slovākijā, Itālijā un citās valstīs. Taču no otras puses skatoties, Rīgas dome dod 90% atlaidi daudzdzīvokļu namu dzīvokļiem, kuros dzīvo lielāka mūsu valsts iedzīvotāju daļa. Ir paredzēti arī daudzi citi atvieglojumi dažādām iedzīvotāju kategorijām.
Taču piketa organizatore Liāna Hiršsone uzskata, ka pašvaldība šādā veidā diskriminē citas iedzīvotāju grupas: represēto rīdzinieku pēctečus un tos, kuri sakrāja naudu un nopirka mājas un dzīvokļus un tos, kam kadastra vērtības paaugstināšanās dēļ pēdējos gados ir stipri palielinājies NĪN.
Savukārt, protesta noskaņojums pret NĪN radās tad, kad latviešu presē tika publicēti dvēseli plosoši stāsti par to, ka nabago savrupmāju nodokļu maksājumi prestižajā Mežaparka rajonā ir paaugstinājušies līdz vairākiem tūkstošiem eiro gadā.
"Ja Latvijas iedzīvotājam aprēķina tādu nekustamā īpašuma nodokli, kuru viņš nespēj samaksāt, tad tā jau ir īpašuma nacionalizācija," pie šāda bēdīga secinājuma nonāca valsts tiesībsargs Juris Jansons LNT intervijā.
Taisnības labad jāsaka, ka nelaimes pēc šeit dzīvo ne vien miljonāri, bet arī cilvēki, kuriem kvadrātmetri Mežaparkā tikuši mantošanas kārtībā, to starp Latvijas radošajai inteliģencei.
Lai vai kā, mums jau sen nav sociālisma. Laimīga brīvās kapitālistu sabiedrības īpašība ir, ka nevienu ar varu nespiež dzīvot prestižā un dārgā galvaspilsētas rajonā. Visdrīzāk jau šeit var izdevīgi pārdot māju un pārvākties uz pieticīgāku mitekli. Turklāt arī savrupmājās dzīvojošajiem Latvijas galvaspilsētas pašvaldība paredzējusi nozīmīgus nodokļu atvieglojumus. Piemēram, ja mājā dzīvo bērni vai vecāka gada gājuma cilvēki.
Nav arī skaidra mītiņa sarīkošanas vieta. Jo jautājums par nodokļa atcelšanu vienīgajai dzīvesvietai tika izskatīts valdības līmenī, un ministri to nolēma neatcelt. Iegansts ir vienkārši smieklīgs: pēc Finanšu ministrijas versijas, pastāv problēmas šī jēdziena robežu noteikšanā: jāņem vērā tikai dzīvojamās mājas vai arī citas būves un zemi.
Un re kur būs jau patiesībai līdzīgs arguments: pašvaldību zaudējumi, ja mēs atteiksimies no NĪN, sasniegs 24 miljonus eiro. Bet ir arī atbildes arguments: pērn pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļos ievāca 200 miljonus 945 tūkstošus 748 eiro, kas ir par 34 miljoniem 327 tūkstošiem 303 eiro vairāk, jeb par 20,6% pārsniedza plānotos ienākumus.
Nedrīkst nepieminēt arī to, ka valdība iet pretī namsaimniekiem un iesaldē kadastra vērtības augšanu līdz 2020.gadam. Savukārt, nekustamajam īpašumam, kurš pieskaitāms kategorijai "apdzīvota būve" un ar atsauci par "kultūras pieminekli", kadastra vērtība varētu pat samazināties par 30%. Tā kā, ja jūs esat izmitinājies piemineklī, galvu augšā!
Ņemot vērā visu teikto, nākas atzīt, ka, visdrīzāk, pikets ir priekšvēlēšanu cīņas daļa. Nacionāli rūdīti politiķi alkst pēc varas, mainot jēdzienus, un līdz ar to uzveļ atbildību pašvaldībām par tām problēmām, kuras nerisina valdība. Šādu politiskās cīņas metodi viņi izmanto jau ne pirmo reizi.