01:58 22 Oktobris 2018
Tiešraide
  • USD1.1470
  • RUB75.2418
Meitene

Latvijas lauku skolās skolēnus bieži terorizē

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
28

Starptautiskās skolēnu sasniegumu novērtēšanas programmas (PISA) pētījums atklāja, ka Latvijas skolēni piekauj viens otru divas reizes biežāk nekā vidēji ESAO.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Latvija ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) līderis pēc to skolēnu skaita, kurus terorizē citi skolēni, raksta "Naša gazeta".

Saskaņā ar pētījumu, kuru veica Starptautiskā skolēnu sasniegumu novērtēšanas programma (PISA), katrs trešais 15 gadus vecais Latvijas pusaudzis tiek pakļauts emocionālai vai fiziskai vardarbībai savā skolā: viņu pazemo, atņem mantas un dažreiz pat sit.

Pusaudžiem tika jautāts, vai viņus piekāva vai apzināti pagrūda, atņēma mantas vai draudēja, izsmēja vai izplatīja baumas, pastāstīja Andris Kangro, PISA vadītājs Latvijā.

Trešdaļa 15 gadus veco Latvijas skolēnu teica, ka skolā par viņiem ņirgājas reizi mēnesī, vienu vai vairākas reizes nedēļa. Turklāt 8% no viņiem sit klases biedri.

"Mums Latvijā šis procents ir 8%, vidēji ESAO valstīs tie ir 4%, tātad atšķirība ir divas reizes lielāka. 8% ir statistiski katrā klasē," — skaidro Kangro.

Kurš ir vainīgs

Visbiežāk agresija tiek novērota pamatskolās un lauku skolās. Ir caurskatāma arī likumsakarība starp skolas rajona nabadzību un pusaudžu vardarbības līmeni, saka pētnieki.

Spriežot pēc statistikas par 5% biežāk ar vardarbību nākas saskarties mazākumtautību skolu audzēkņiem. Taču pedagoģijas zinātņu doktore Linda Daniele kategoriski noliedz vardarbības saistību ar apmācības valodu skolā. Kā vienu no galvenajiem iemesliem viņa sauc mācību iestādes nespēju atzīt problēmas esamību un vecāka gada gājuma skolotāju neziņa par jaunām pedagoģijas metodēm. 

Taču daļu vainas par pusaudžu agresiju ir jāuzņemas arī sabiedrībai.

Valsts izglītības uzturēšanas centra vadītājs Guntars Catlaks uzskata, ka nedrīkst visā vainot tikai skolas. Pēc viņa viedokļa, tā ir sabiedrības problēma, un, ja bērns saskaras ar vardarbību ģimenē, draugu lokā, un pēc tam šādu bērnu skolas vidē kļūst vairāk, tad šī savstarpējo attiecību kultūra nostiprinās arī skolā.

Ne viss ir tik slikti

Pētījuma rezultātus jāizpēta rūpīgāk, tā uzskata Latvijas Mācību iestāžu vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvans. Daudzas skolas, saka viņš, pašas regulāri veic aptaujas skolēnu vidū, un situācija nav tik dramatiska.

Viņš uzskata, ka ir vēl daudzi nenoskaidroti aspekti, un nav uzreiz tik stipri jāraizējas iegūto rezultātu dēļ. Ir nepieciešama padziļināta situācijas izpēte uz kaut kādas skolas piemēra.

Taču ne visi pētījuma rezultāti sarūgtina. Piemēram, Latvijas pusaudži ir apmierināti ar savu dzīvi nebūt ne mazāk par viņu vienaudžiem citās valstīs. Skolēnu motivācija arī ir diezgan augsta. 59% pusaudžu vēlas kļūt par teicamniekiem.

Pēc temata

Tikai ap 40% skolēnu Rīgā iesaistās interešu izglītības programmās
Obligātā izglītība latviešu valodā traucē mācīties nelatviešiem
Šadurskis: Kremļa taustekļi centušies saduļķot izglītību Latvijā
Izglītības ministrs naidīgas propagandas meklējumos

Galvenie temati