RĪGA, 12. marts — Sputnik. Pēdējo divdesmit gadu laikā nav objektīvi uzrādīta neviena situācija, kad kāds ārzemnieks būtu nokļuvis nelaimē, apmaldījies vai iekāpis nepareizā vilcienā, neredzot uzrakstus attiecīgajā svešvalodā, paskaidroja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš intervijā avīzei Neatkarīgā.
Baltiņš ir pārliecināts: slēpjoties aiz rūpēm par tūristiem, tiek atbalstīti cilvēki, kuri nevēlas integrēties.
"Nez, kāpēc, teiksim, Vācijā ārzemnieki iztiek bez uzrakstiem krievu valodā? Tur viņi var atrast pareizo peronu, bet šeit — ne? Neviens neapšauba, ka Jelgava ir starptautiskā tūrisma galamērķis, bet galamērķis nav perons Nr. 1 vai Nr. 2. Ir jābūt mājaslapai svešvalodās, ir jābūt informācijai svešvalodās Pasta salā vai Trīsvienības tornī. Bet ne jau perona nosaukums jātulko!" — pauda savus uzskatus Baltiņš.
Viņš piebilda, ka ielu plāksnītes divās valodās tiek izmantotas tikai tajās valstīs, kurās ir oficiāla divvalodība, vai valstīs, kurās netiek izmantota latīņu rakstība.
"Mums nav nekāda iemesla tulkot ielu vai peronu nosaukumus svešvalodās. Un mūsu "rūpes" par tūristu šķietamo labsajūtu patiesībā ir rūpes par cilvēkiem, kuri negrib integrēties Latvijā. Lielai daļai vecākās paaudzes piemīt nostalģija pēc zaudētajām privilēģijām, kad no Kēnigsbergas (Kaļiņingradas – red.) līdz Vladivostokai brīvi varēja uzspiest vienu valodu un nekas cits nebija jāprot," — secināja Baltiņš.
