20:43 24 Maijs 2017
Rīga+ 13°C
Tiešraide
Zaķusala. Foto no arhīva

Zaķusala: "tukša vieta" ar lielu potenciālu

Latvijā
Saņemt īso saiti
Viktors Petrovskis
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (21)
65

Zaķusala – Daugavas sala, bez kuras grūti iedomāties Rīgas ainavu. Šeit atrodas divas ēkas, kuras uzskata par augstākajām un atpazīstamākajām Latvijas galvaspilsētā: televīzijas tornis un televīzijas centra ēka. Varbūt tuvākajos gadu desmitos salā parādīsies citi objekti, kas arī piesaistīs skatienu.

Lai arī salas nosaukums saistīts ar zaķiem, pašus zaķus šeit neviens nav redzējis, taču nosaukums iedzīvojies. Reizēm rīdzinieki salu dēvē vienkārši — "zaķītis".

Vieta ir skaista, bet nekopta. Pārsvarā salu klāj birzis un ar nezālēm aizaugušām vietām. Šķiet dīvaini, ka aktīvās un darbietilpīgās televīzijas industrijas sirds atrodas šādā vietā.

Zaķusala faktiski atrodas pilsētas centrā. Taču pat televīzijas daudzstāvu ēkas autostāvvietā vienmēr ir brīvas vietas, bet sarkanoranžais tornis diemžēl nevilina īpaši daudz tūristu. Salu apmeklē tikai televīzijas centra darbinieki un tie, kas vēlas baudīt Rīgas ainavas no torņa skatu laukuma. Vēl arī iesācēji apgūst automašīnas vadīšanas prasmi uz garā ceļa pie televīzijas torņa pirms CSDD eksāmeniem.

Augošā sala

Vēl pirms dažiem gadi desmitiem viss bija citādi. Sala izveidojās tikai XIX gs. vidū, kad Zaķusalai pievienojās Frīdrihsala. Turklāt Zaķusala arī šobrīd turpina augt: saskaņā ar 1901. gada datiem, tās garums bija 1,6 tūkstoši metru, bet XXI gs. sākumā tā palielinājusies vairāk nekā divas reizes — līdz 3,6 tūkstošiem metru. Salas platību palielina zeme un smiltis, ko atnes Daugavas straume. Zināms, ka Zaķusala ir garākā no piecām salām, kas atrodas Daugavā Rīgas teritorijas ietvaros, tomēr tā ir mazāka no visām.

Apdzīvot Zaķusalu sāka jau XVII gs. Galvenokārt te apmetās zvejnieki, bet XIX gs. beigās šeit bija jau aptuveni 50 apbūvētu zemesgabalu, kā arī pāris kokzāģētavas un veikali. XX gs. sākumā salā pat tika atklāta nūdistu pludmale. XX gs. 80. gados Zaķusalā bija diezgan daudz privātmāju. Līdz 1976. gadam, kad bija uzbūvēts Salu tilts, cilvēki uz "lielo zemi" braukāja ar laivām un citu upes transportu.

80. gadu sākumā salā sāka būvēt televīzijas torni un televīzijas centru. Šim nolūkam tika nojauktas visas salas ēkas un vietējie iedzīvotāji — pārcelti uz citiem pilsētas rajoniem. Televīzijas ēkas ekspluatācija tika aizsākta 1986. gadā, un tā darbojas līdz pat šim laikam. Piemēram, televīzijas centrā atrodas Latvijas valsts lielāko studiju LTV1 un LTV7 redakcijas un studijas, kā arī neatkarīgo studiju un privāto firmu biroji.

Interesanti, ka televīzijas centra ēka neatkarības gados gandrīz nav mainījusies — nedz no ārpuses, nedz no iekšpuses. Padomju gars saglabājies gaiteņos un kabinetos: remonts šeit acīmredzot nav veikts kopš ēkas nodošanas ekspluatācijā. Turklāt medijos un politiķu vidū nereti izskan diskusijas par to, ko darīt ar šo celtni. Televīzijai tādi plašumi nav vajadzīgi, un ēkas lielākā daļa stāv tukša. Pie tam komunālie maksājumi par debesskrāpi salā izmaksā simtiem tūkstošu eiro.

Kopš 1986. gada uz salas nekas nav celts. Tā arī stāv Zaķusala Latvijas galvaspilsētas vidū, kā "tukša vieta".

Pilsētas vadības lielie plāni

Pilsētas vadība plāno izlabot šo situāciju, turklāt pārskatāmā nākotnē. Arhitekti uzskata, ka salai kā pilsētas telpas elementam ir milzīgs potenciāls, un pērn tika pieņemti izstrādē trīs salas iekārtošanas projekti.

Viens no tiem paredz uzbūvēt dzīvojamo ēku kompleksu ar 1,5 tūkstošiem dzīvokļu. "Rīgas pilsētas arhitekts pastāstīja, ka konkursa uzvarētāju projekts attīstībā pārliecinoši mēģina izmantot attiecīgās teritorijas novietojumu pie ūdens, proti, no katra dzīvokļa būs skats uz ūdeni. Tajā pašā laikā mājokļus plānots veidot kompakti, tāpēc dzīvojamā vide kvartālos varētu būt ļoti pievilcīga gan ģimenēm ar bērniem, gan gados vecākiem cilvēkiem," — vēsta Rīgas domes oficiālais portāls.

Projekta autori nolēmuši salas krastos uzbūvēt mākslīgas krastmalas ar terasēm, peldošām kafejnīcām, ūdenstransporta piestātnēm un pludmalēm.

Otrs projekts paredz televīzijas centra ēkas dvīņubrāļa celšanu, tikai no stikla un par 12 metriem augstāku. Ēkā izvietosies daudzfunkcionāls konferenču centrs, viesnīca ar 300 numuriem, vairāki desmiti dzīvokļu, biroju un tirdzniecības platību. Blakus plānots izveidot atpūtas zonu ar lielu panorāmas riteni.

Īpašu lomu arhitekti atvēlējuši Rīgas televīzijas tornim. Šobrīd 368 metrus augstā būve ir viens no galvenajiem Latvijas galvaspilsētas simboliem, un arhitekti plāno pilnā mērā atvērt tās tūrisma potenciālu.

Realizēt projektu iecerējis Latvijas Radio un televīzijas centrs. Būs jāremontē sen slēgtais restorāns 93 metru augstumā un skatu platforma virs tā. Tiks modernizēta esošā infrastruktūra, labiekārtota tornim pieguļošā teritorija, izveidotas papildus daudzfunkcionālās telpas. Tāpat tornī plānots izvietot zinātnisko centru. Valdība cer, ka atjaunotais tornis varētu piesaistīt aptuveni 200 000 cilvēku gadā.

Rīdziniekiem atliek vienīgi cerēt, ka šie lielie plāni tiks īstenoti un Zaķusala no pamestas vietas pārvērsies par pilnvērtīgu Latvijas galvaspilsētas daļu, kāda tā bija agrāk.

Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (21)

Pēc temata

Maskavas iela: ceļš cauri vēsturei
Bolderāja: rajons ar smagu raksturu
Pļavnieki: betons un nekādas romantikas

Galvenie temati