Latvijas Krievu kopiena joprojām prasa leģitimizēt krievu valodu Latvijā

© Sputnik / Константин Чалабов / Pāriet pie mediju bankasSākumskola. Foto no arhīva
Sākumskola. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pirms pieciem gadiem aptuveni ceturtdaļa valsts iedzīvotāju izteicās par to, lai krievu valoda iegūtu valsts valodas statusu.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas Krievu kopiena ir pārliecināta, ka prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā, informē LETA.

Kopienā atgādināja, ka pirms pieciem gadiem aptuveni ceturtdaļa iedzīvotāju izteicās par to, lai krievu valoda iegūtu valsts valodas statusu.

Sarmīte Ēlerte - Sputnik Latvija
Sarmīte Ēlerte: bērniem, kas Latvijā beidz pirmsskolas izglītību, ir jāprot latviešu valoda

"Ar šīs pilsoniskās rīcības starpniecību tika fiksēts, ka pastāv būtisks mazākumtautību pārstāvju skaits, kas vēlas izmantot krievu valodu attiecībās ar varas iestādēm, izglītības sistēmā un citās dzīves jomās un kam šīs valodas izmantošana ir vajadzīga," — norādīja kopienas pārstāvji, uzsverot, ka valsts valodas statuss tam nav obligāts, jo eksistē daudzi veidi, kā iespējams izcelt kādu valodu, lai tai nebūtu svešvalodas statusa.

Konstatācijas fakts ir svarīgs, jo tas ir nepieciešams, lai piemērotu Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko Latvija joprojām neievēro pilnībā.

Kopiena apzinas, ka demokrātiskās Latvijas vēsturē ir bijuši dažādi periodi un kādreiz Saeimā skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valoda, savukārt citos laikos krievu valoda tika aizliegta daudzās dzīves jomās.

"Esam pārliecināti, ka sagaidīsim tos laikus, kad represīva valodu politika aizies pagātnē. Valodas politikas labākais balsts ir mīlestība uz savu tuvāko. Nav nekāda morāla pamatojuma likt saslimušam cilvēkam mācīties valodu pēc zāļu instrukcijām. Labākais motīvs valodas izmantošanai ir vēlme dzīvot kopā, veidot brīvu sabiedrību un palīdzēt cits citam," — ir pārliecināti kopienā.

Pašlaik referenduma rezultātā pastiprinājušās latviešu valodas juridiskās pozīcijas Satversmes preambulā un ierobežoti referendumi, norādīja Krievu kopienā, uzsverot, ka ceturtdaļa valsts pilsoņu nav sadzirdēti un saprasti.

"Dialogs ar krievu valodas minoritātes pārstāvjiem nemaz netika sākts — tā vietā tika sašaurināta demokrātija un cieta vārda brīvība," — akcentē kopiena.

Latvijas Krievu kopiena pārliecināta, ka tikai dialogs starp kopienām "izveidos ceļu uz brīvu un plaukstošu Latviju".

Ziņu lente
0