15:59 25 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1865
  • RUB90.1119
Latvijā
Saņemt īso saiti
70

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums nosaka, ka Latvijas valstij ir jāizmaksā Jānim Kiršteinam kompensācija par nodarīto morālo kaitējumu.

RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu Latvijas Ministru kabinets pieņēmis lēmumu izmaksāt kompensāciju 3 tūkstošu eiro apmērā bijušajam Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas (VDM) darbiniekam pulkvedim Jānim Kiršteinam par nodarīto morālo kaitējumu, jo viņa lieta tiesā tika izskatīta vairāk nekā 10 gadus, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevuma Latvijas Avīze interneta versiju.

Pērnā gada 20. oktobrī ECT komiteja vienbalsīgi atzina, ka Latvija ir pārkāpusi Kiršteina tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Atbilstoši ECT lēmumam, valsts pienākums ir izmaksāt viņam kompensāciju par morālo kaitējumu. Spriedums nav pārsūdzams.

"Šo summu (3 tūkstošus eiro — red.) Latvija izmaksās bijušajam valsts drošības darbiniekam, kuru valsts 10 gadu laikā nav varējusi notiesāt par viņa līdzdalību soda operācijās pret nacionālajiem partizāniem un citiem Latvijas patriotiem," — raksta izdevums.

Saeimas deputāts vēsturnieks Ritvars Jansons atzīmēja, ka ir jāņem vērā: ECT spriedums par kompensāciju ir saistīts nevis ar apsūdzībām, bet gan ar Latvijas tiesu darbībām, kuras šo lietu izskatījušas pārāk ilgi.

89 gadus vecais Jānis Kiršteins, PSRS periodā — Valsts drošības ministrijas pulkvedis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika apsūdzēts par valsts iedzīvotāju genocīdu, taču 2008. gadā, pēc desmit gadus ilgiem tiesu darbiem tika pilnībā attaisnots sakarā ar nozieguma sastāva trūkumu. Viņš tika apsūdzēts represijās pret nacionālajiem partizāniem, tajā skaitā jautājumu izlemšanā par pretestības grupu dalībnieku arestu.

Pats Jānis Kiršteins sarunā ar citu preses izdevumu — NRA — paskaidroja, ka prokurori pirms apsūdzības celšanas būtu varējuši izvērtēt viegli pārbaudāmus faktus.

Pulkvedis uzsvēra, ka viņš nav piedalījies pretestības grupu un to atbalstītāju izsekošanā no 1944. gada, jo mobilizēts darbam drošības orgānos tikai no 1945. gada 20. septembra.

"Līdz tam man nebija nekāda sakara ar drošības orgānu darbību. Būdams nepilngadīgs, es nekādi nevarēju būt ne virsnieks, ne arī operatīvais darbinieks," — norādīja atvaļinātais VDK pulkvedis.

Operatīvajā darbā viņš piedalījies no 1946. gada, taču viņa darbs nav bijis saistīts ar represijām pret nacionālajiem partizāniem vai pretestības grupu dalībnieku arestu.

J. Kiršteins uzskata, ka prokurori sagatavojuši krimināllietā ļoti nevērīgi, tostarp kļūdaini norādījuši struktūrvienību, kuras sastāvā viņš it kā esot veicis genocīdu — "LPSR VDM īpašo lietu izmeklētājs". Tādas štata vienības Latvijas PSR drošības orgānos nav bijis, viņš uzsver.

1953.-1954. gadā J. Kiršteins mācījās Maskavā, no 1959. līdz 1963. gada martam strādājis Austrumberlīnē, PSRS VDK pārstāvniecībā, turpretī krimināllietā apgalvots, ka viņš tajā laikā piedalījies čekistu akcijās, kurās sagūstīti un šauti nacionālie partizāni.

Pēc temata

Nils Muižnieks uzskata, ka cilvēktiesību jomā Latvijā vēl ir daudz darāmā
Mamikins par ES: svešā acī salmiņu redzam, bet savējā baļķi nemanām
Tatjana Ždanoka: Cilvēktiesību jēdziena selektīva izpratne apdraud mazākumtautību tiesības uz vienlīdzību
Latviešu vēsturnieks tiesā uzvarējis Igaunijas valsti
Tagi:
Eiropas Cilvēktiesības, Latvija, PSRS

Galvenie temati