15:54 18 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1301
  • RUB72.1887
Latvijas pilsoņa pase. Foto no arhīva

Jau rudenī Latvijā tiks aizliegti krievu vārdi

© Sputnik / AlexTikhomirov
Latvijā
Saņemt īso saiti
1569

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas faktiski pilnībā liedz bērniem piešķirt nelatviskus vārdus un uzvārdus. Pēc Tieslietu ministrijas domām, tas ļaus pasargāt latviešu valodu un demokrātiju.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Līdz 1. septembrim Ministru kabinets izskatīs likumprojektu, kas aizliegs vecākiem saukt bērnus nelatviskos vārdos.

Izrādās, Tieslietu ministrija jau sen ir norūpējusies par to, ka pašlaik Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums ļauj visiem, kas vien to vēlas, izvēlēties nelatvisku vārdu un uzvārdu, turklāt faktiski nav nekādu normu, kas noteiktu, kādu vārdu vecākiem būtu jādod saviem bērniem. Šīs normas ir iekļautas jaunajā likumprojektā.

Pašlaik jautājums tiek risināts, ņemot vērā latviešu valodas lingvistikas apstrīdamos noteikumus, ko izmanto, piemēram, pasu galda darbinieki, izsniedzot dokumentus: vārdu ļauts izvēlēties pēc sirds patikas, taču tam jāatbilst latviešu valodas gramatikai. No šejienes cēlušās galotnes "-s".

Tagad Tieslietu ministrija ir nolēmusi rīkoties stingrāk. Jaunie noteikumi nosaka, ka bērnam vairs nevarēs dot tādu vārdu, kādu gribēs vecāki. Ja ģimene nolems nosaukt dēlu, piemēram, par Mīronu, Kirilu vai Gavriilu, vecāki saņems atteikumu, neskatoties uz to, ka līdz ar to tiks pārkāptas cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. Tieslietu ministrija uzskata, ka šajā gadījumā pārkāpums ir attaisnots un pieļaujams, jo tas ļaušot aizsargāt pārējo Latvijas iedzīvotāju tiesības sarunāties dzimtajā valodā un pasargāšot demokrātiju valstī.

Lūdzu komentārus Tieslietu ministrijas Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājai Ksenijai Vītolai. Viņa paskaidroja, ka jaunajā likumprojektā, kas attiecas uz Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, paredzēta iespēja atteikt vārda piešķiršanu, ja tas neatbilst latviešu valodas noteikumiem vai apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.

Līdz šim nav noteikti pieļaujamo vārdu un uzvārdu kritēriji. Vienlaikus pastāvēja iespēja, ka cilvēks izvēlēsies vārdu, kas neatbilst latviešu tradīcijām. Šāds neoloģisms varētu tieši apdraudēt latviešu valodas funkcionēšanu vienotas sistēmas aspektā.

Ksenija Vītoja pavēstīja, ka 24. martā likumprojektu izskatīja ministriju valsts sekretāru sēdē. Tagad tas jāsaskaņo Finanšu ministrijā, Ārlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Izglītības ministrijā, Labklājības ministrijā un pat Vides ministrijā. Pašlaik, kā paskaidroja Komunikācijas  nodaļas vadītāja, tiek apkopoti precizējumi, iebildumi un ierosinājumi. Līdz 1. septembrim likums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pastāv aizdomas, ka likumprojektu apstiprinās gan MK, gan Saeima, un prezidents neiejauksies…

Situācijai seko Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, tiesībsargājošās organizācijas "Atdodiet mūsu vārdus!" vadītājs.

— Pārsteidzoši, kādā mērā Tieslietu ministrija nepievērš uzmanību starptautiskajām prasībām un normām, — vērtē Ruslans Pankratovs. Agrāk ANO cilvēktiesību komiteja lēmumā Nr. CCPR/C/100/D/1621/2007 no 2010. gada 28. oktobra jau nosodīja Latviju par starptautisko tiesību rupjiem pārkāpumiem – vārdu un uzvārdu kropļošanu un norādīja, ka galotnes "-s" pievienošana nav pieļaujama un Latvijā ir jāpieņem likums, lai atceltu šo normu. Latvijai šķita, ka tas ir ieteikums nevis prasība…

Jaunais likumprojekts pārkāpj Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu, kas paredz personas tiesības izvēlēties savu vārdu un nomainīt to. Startautiskā Cilvēktiesību komiteja saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fakultatīvā protokola 5. panta 4. daļu, uzskata, ka vārda un uzvārda modifikācija oficiālajos dokumentos bez to valkātāja piekrišanas ir patvaļīga iejaukšanās pilsoņu personīgajā dzīvē.

Pašlaik notiekošo iespējams raksturot tikai kā ģimenes tradīciju kropļošanu, sakņu izravēšanu un nacionālās identitātes dzēšanu. Rit vardarbīga asimilācija.

Omskas apgabala Bobrovkas ciema iedzīvotāji svin Līgo svētkus.
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie varas stūres nonākušie nacionālisti turpina 25 gadus ilgās runas: latviešu valoda ir maziņa un vāja, to vajagot aizsargāt no visām briesmām. Šo argumentu viņi min, kad ierosina liegt iespēju piešķirt bērniem nelatviskus vārdus, slēgt krievu skolas un bērnudārzus. Tā ir visīstākā tiranija, — secināja Ruslans Pankratovs.

Jāpiebilst, ka kaimiņvalstī – Igaunijā ne tikai ļauts dot bērniem citu tautību vārdus, bet arī tiek veikti pasākumi, lai šie vārdi dokumentos tiktu atainoti maksimāli precīzi.

Tiesa gan, Latvija nav pirmā valsts Eiropā, kas nolēmusi aizliegt svešu tautu vārdus. 1984. gadā Bulgārijas komunistiskā valdība piespieda visus bulgāru turkus nomainīt turku vārdus pret bulgāru vārdiem. Pēc tam valsti pameta vairāk nekā 300 tūkstoši etnisko turku, tostarp arī Naims Suleimanoglu, pirmais sportists, kurš smagā atlēta karjerā kļuvis par trīskārtējo olimpisko čempionu un septiņkārtējo pasaules čempionu.

Pēc temata

Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Prezidents iestājas par vārda brīvību hibrīdkarā
Prezidents no jauna aicina deputātus nepārkāpt cilvēktiesības

Galvenie temati