14:17 12 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2170
  • RUB89.4671
  • RUB89.9947
Latvijā
Saņemt īso saiti
155

Kādas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas vadītājs apgalvo, ka diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, taču bez latviešu valodas zināšanām un eksāmena saņemt Latvijas pilsoņa pasi neizdosies.

RĪGA, 23. maijs — Sputnik. Diskusijas par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem ir pieļaujamas, jo viņi ir Latvijas piederīgie, nevis svešinieki, tomēr latviešu valodas obligāto zināšanu princips ir jāsaglabā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.

Iedzīvotāju reģistra rīcībā esošie dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvojuši 252 017 nepilsoņi (pilsoņu skaits Latvijā — 1 804 392 cilvēki). 90. gadu sākumā, kad Latvijas iedzīvotāji tika sadalīti divās kopienās, valstī dzīvoja aptuveni 740 tūkstoši nepilsoņu, tagad – apmēram 250 tūkstoši. Sākot no 1995. gada Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā saņēmuši tikai 143 865 cilvēki. Pārējie ir aizbraukuši vai saņēmuši citas valsts pilsonību, sev saglabājot pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Sākotnēji naturalizācijas tempi auga – 2006. gadā eksāmenu pilsonības saņemšanai nokārtoja 16 439, taču no 2007. gada rādītāji sāka kristies. Pērn Latvijas pilsoņa pasi vēlējās saņemt tikai 971 cilvēks.

Gorbunovs norādīja, ka pilsonības saņemšanas procesu ietekmē virkne iekšējo un ārējo faktoru. Starp iekšējiem faktoriem jāpiemin sociāli ekonomiskā situācija, politiskās debates, plašsaziņas līdzekļu metodes, atspoguļojot pilsonības un integrācijas jautājumus, valsts valodas pielietojuma vide, diskusijas sabiedrībā par otru valsts valodu, pilsonības automātisko piešķiršanu nepilsoņiem, vēlēšanu tiesībām un citi faktori. Pilsonības saņemšanas procesu ietekmē arī ārējie faktoru – Eiropas likumdošana, bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem, kaimiņvalstu attieksme pret nepilsoņu jautājumu Latvijā, nozīmīgi notikumi kaimiņvalstīs.

Izskatot jautājumu par naturalizācijas tempu krišanās galvenajiem faktoriem, Gorbunovs atgādināja, ka 2007. gadā Latvijas nepilsoņiem tika ieviests bezvīzu režīms ar ES valstīm, bet 2008. gadā – bezvīzu režīms ar Krieviju. PMLP pētījumi liecina, ka nepilsoņu motivācija saņemt Latvijas pilsonību pakāpeniski krītas – piemēram, 2012. gadā nepilsoņi vecumā no 55 gadiem masveidā izvēlējās Krievijas pilsonību pensijas dēļ.

Starp galvenajiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki nevēlas naturalizēties, ir tādi faktori, kā iespēja ceļot uz Krieviju bez vīzas, viedoklis par to, ka pilsonība ir jāpiešķir automātiski, cerība uz to, ka naturalizācijas process tiks vienkāršots, kā arī bailes kārtot eksāmenus. Aptauju rezultāti liecina, ka ar katru gadu arvien vairāk pieaug nepilsoņu apmierinātība ar pašreizējo statusu un zūd vēlme saņemt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā.

"Varam diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, bet ārvalstniekiem saglabāt iepriekšējo kārtību. Nepilsoņi ir Latvijas piederīgie, mēs nedrīkstam viņus uzskatīt par svešiniekiem. Ir jāsamazina nepilsoņu administratīvais slogs, samazinot naturalizācijai nepieciešamo dokumentu skaits. Piemēram, varam pārrunāt iespēju, lai nepilsoņiem nevajadzētu pierādīt savu eksistences līdzekļu legālo avotu. Tāpat varam apspriest privilēģijas cienījama vecuma cilvēkiem naturalizācijas eksāmenu nokārtošanai, taču saglabāt pamatprincipu – cilvēkam, kurš vēlas saņemt Latvijas pilsonību, ir jāpārvalda latviešu valoda," – uzsvēra Gorbunovs.

Atcels, neatcels

Runas par nepilsoņu institūta atcelšanu sākās pēc tam, kad diskusija par to notika Gadsimta padomes sēdē, kurā strādā pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvijas bijušie prezidenti. Sak, valsts 100. gadskārtas pasākumu ietvaros it kā tiekot plānots pieņemt politiskus lēmumus par piekāpšanos nepilsoņu priekšā. Tiekot izskatīti dažādi varianti: automātiska nepilsonības piešķiršana neatkarības gados dzimušajiem nepilsoņu bērniem, tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai pat nepilsoņa statusa pilnīga likvidācija un pilsonības piešķiršana visiem. Tomēr padomes pārstāvji apgalvo, ka ir pāragri runāt par konkrētiem lēmumiem.

"2018. gadā Latvijas Republika svinēs savu 100. gadskārtu. Pašlaik augstākajā līmenī tiek apspriesta iespēja pieņemt virkni politisku lēmumu, kas skar Latvijas nepilsoņus. To starpā ir lēmums dāvāt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanām un naturalizācijas procedūras vienkāršošana. Priecē tas, ka Latvijā ir daudz loģiski domājošu cilvēku, kuri gatavi pārrunāt šādas izmaiņas. Piemēram, Igaunijā nepilsoņiem jau sen piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, lielākā daļa politiķu, kuri pašlaik strādā Saeimā, dažādu iemeslu dēļ šādas idejas vērtē noraidoši vai skeptiski (pozitīvi – tikai "Saskaņa"), taču, kā zināms, laiki mainās. Šīs izmaiņas varētu kļūt par labu instrumentu Latvijas sabiedrības saliedēšanai jaunu globālo problēmu – bēgļu plūsmas un starptautiskā terorisma apstākļos," – Saeimas deputāts Valērijas Agešins diskusiju par nepilsoņu institūta iespējamo likvidāciju novērtēja pozitīvi.

Pagaidām vēl neviens nevar prognozēt, kādu lēmumu pieņems padome. Prezidenta kancelejas ekspertu grupa vēl tikai meklē lēmumu. Taču grupas vadītāja Liesma Ose jau ir pavēstījusi, ka runa varētu būt par Latvijā dzimušajiem bērniem, vaoi atsevišķām privilēģijām naturalizācijas procesā, taču ne par nepilsoņa statusa pilnīgu atcelšanu.

Pēc temata

Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Uzsākta parakstu vākšana “Nepilsoņiem - tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās”

Galvenie temati