08:21 26 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1065
  • RUB72.9469
Kiberdrošība. Foto no arhīva

Nepļāpā: kā nokļūt cietumā par komentāru internetā

© Flickr / Dennis Skley
Latvijā
Saņemt īso saiti
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
261

Krimināllikuma grozījumi ir bīstami tāpēc, ka panti nav sīki aprakstīti, bet brīvības atņemšanas termiņi ir lieli. Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. 21. aprīlī otrajā, galīgajā lasījumā Saeima pieņēma t.s. Krimināllikuma grozījumus "par hibrīdkaru". Tagad likumā parādījušās tādas normas, kā sods "par publiskiem aicinājumiem pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu."

Saeimas deputāte no "Saskaņas" Jūlija Stepaņenko, kas balsoja pret grozījumiem, pastāstīja Sputnik par savu nostāju.

"Godīgi sakot, man ir tāda sajūta, ka mūsu valsts vērtībām — veselajam saprātam un vārda brīvībai, pāri pārbraucis ceļa veltnis,"— viņa atbildēja ļoti emocionāli.

"Likums, kas darbojas tagad, precīzāk sākot, darbosies vēl divas dienas, pirms spēkā stāsies jaunie grozījumi, — tā ir vecā redakcija, kas tika izstrādāta nemierīgā laikā, 1993. gadā. Aiz muguras bija barikādēs atkarotās neatkarības pieredze, un no jauna atgūtā valsts, ko bija svarīgi saglabāt," — stāstīja deputāte.

Nedz runāt, nedz domāt pret valsts varu

Uzskatu, ka vecā pārdomātā redakcija nodrošināja iedzīvotājiem mieru un pārliecību par rītdienu.

Ja iedomāsimies, ka valsts runā ar tautu likumu valodā, tad iepriekšējais likums iedvesa pārliecību un mieru, jo galvenokārt paredzēja sodu par dažādiem aicinājumiem destabilizēt situāciju.

Taču pašreizējā redakcija skan kā valsts vēstījums pilsoņiem: "Pat neuzdrošinieties apšaubīt varas lēmumus! Nerunājiet un nedomājiet neko pret valdību! Citādi jūs notiesās vai pat iesēdinās!" — secināja deputāte.

"Man ļoti nepatīk jauna likuma redakcija, — atzīmēja Stepaņenko. — Nepatīk ar savu kategoriskumu un plašajiem traktējumiem."

"Protams, šā likuma panti ir nedaudz uzlaboti salīdzinājumā ar to, par ko piedāvāja balsot 3. martā, bet arī tagad, no jurista viedokļa, tie ir šausmīgi. Es piedāvāju savus grozījumus, un balsoju pret jauno redakciju."

Lieli termiņi, neskaidri panti

Krimināllikuma grozījumi ir bīstami ar to, ka panti nav sīki aprakstīti, bet ieslodzījumu termiņi ir lieli.

Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu. No specdienestu patvaļas mūs glābs tikai likumprojekta autoru mutiskās garantijas.

Īpaši tas attiecas uz publikācijām publiskajā telpā pat tādā, kā sociālais tīkls. Pat ziņas komentārs
 var kļūt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai. Ļoti bīstami tagad ir nodot informāciju ārvalstu medijiem. Pat komentāru, ko es jums sniedzu pašlaik," — vērtēja Stepaņenko.

Valdības spiegi

"Jaunie grozījumi varētu skart aptuveni pusi mūsu valsts iedzīvotāju. Ne tikai Saeimas deputāti un valdības locekļi, bet arī uzņēmēji un pašvaldību darbinieki regulāri tiekas ar ārvalstu pārstāvjiem un jebkāda apmaiņa ar informāciju var būt traktēta no jaunā likuma viedokļa," — atzīmēja Stepaņenko.

"Biedējošākie šī likuma panti attiecas uz spiegošanu un paredz atbildību par konfidenciālās informācijas vākšanu. Ar tiem var "iekrist" ne tikai spiegi, bet arī godprātīgi iedzīvotāji, kuri aizstāv savas tiesības tiesā un vāc informāciju pierādījumiem," — deputāte atgādināja.

"Pats neskaidrākais un visplašāk traktētais pants: "Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu, vai valsts drošību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai ar piespiedu darbiem, vai ar naudas sodu ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem," — uzsvēra deputāte.

"Runājot ar ārvalstu pārstāvjiem, mēs pat nevaram iedomāties, kāda darbība vai sniegtā informācija var tikt izmantota pret Latviju,— pauda uzskatu Stepaņenko. —Piemērām, par Latvijas Izglītības likuma kritiku kādā Krievijas forumā teorētiski var ierosināt krimināllietu. Bija parasts komentētājs — kļuva par noziedznieku. Kā rīkoties publiskām personām? Pat šī likuma kritika, it īpaši ārvalstu medijos, teorētiski ir bīstama."

Jautājuma vēsture

Prezidents Raimonds Vējonis nesen mēģināja pierunāt satrakojušos varasvīrus par to, ka viņi ir rīkojušies nepareizi, uz pusgadu slēdzot televīzijas kanāla "Rossija RTR" translāciju un noraidot Sputnik Latvija portāla reģistrāciju.

Prezidents ķerās pat pie pēdējā argumenta: "Neesam totalitāra valsts vai Krievija, kur, ja kaut kas nepatīk, uzreiz slēdzam."

Tomēr jau februāra sākumā Latvijas ĀM paskaidroja, ka valstī par mediju politiku ir atbildīga ne tikai Kultūras ministrija, bet arī Drošības policija, pēc kuras domām, uz Krievijas medijiem neattiecas likumi, kas aizsargā mediju brīvību.

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja grozīt likumus tā, lai būtu iespējams kontrolēt Latvijai nelojālos pedagogus un skolas.  Pēc viņa domām, ar to jānodarbojas arī DP, jo skolās ir daudz "Latvijai nelojālu skolotāju, kuru mērķis ir mūsu valsts graušana."

Drošības policija jau atklājusi blogeru medību sezonu, kuri izklaidējas, publicējot Galaktikas mēroga petīcijas. Viss sākās ar "Maksima Koptelova lietu", kurš ierosināja parakstu vākšanu par Latvijas iekļaušanu Krievijas sastāvā "lielo attīstības perspektīvu" dēļ. Amizanto petīciju parakstīja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, bet tiesa piesprieda Koptelovam reālu sešus mēnešus ilgu cietumsodu.

14. aprīlī Latvijas Drošības policija ierosināja vēl vienu krimināllietu pret blogeri Denisu Bartecki, kurš publicēja petīciju par Latvijas pievienošanu ASV,  un veica kratīšanu viņa mājās.

Barteckis publicēja petīciju atbildei uz "muļķīgo un absurdo sodu, kas piespriests Maksimam Koptelovam".

"Ja jau cilvēkam par joku piespriež pusgada ieslodzījumu, es nolēmu novest situāciju līdz absurdam un piedāvāt pievienot Latviju ASV. Mūsu sistēma šo petīciju uzskata par Latvijas valsts neatkarības apdraudējumu. Tāpēc pret mani ir ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 82. panta 1. daļas — publisks aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Saskaņā ar šo pašu pantu tika uzrādīta apsūdzība arī Maksimam Koptelovam."— teica blogeris.

Aicinājums parakstīties par Latvijas iekļaušanu ASV sastāvā tika publicēts februārī portālā avaaz.org līdz ar aicinājumu iekļaut valsti Galaktiskās impērijas sastāvā.

Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)

Pēc temata

Deputāti pieņēmuši pretspiegu grozījumus
Hibrīdkari: no grozījumiem tika izslēgts punkts par valsts noslēpumu
Saeimas spīkere, skandalozie grozījumi un "Kremļa pirksts"

Galvenie temati