20:15 04 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1250
  • RUB77.8132
Latvijā
Saņemt īso saiti
93

24. aprīlī Rīgā notika koncerts Osmaņu impērijas armēņu tautas genocīda piemiņai.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Nav viegli pastāstīt par genocīdu cilvēkiem, kas ar to nav saskārušies. Skatītāji aizbēgs, ja cilvēks ar visu sirdi iegrims skumjās atmiņās, taču arī nesapratīs, ja atskanēs tikai formāli vārdi. Latvijas Armēņu  kultūras centra pārstāvjiem – žurnālistam Asmikam Nuridžanjanam un mūzikas profesoram Rafi Haradžanjanam izdevās atrast pareizo skanējumu, un pasākumi dalībnieki ar visu sirdi juta līdzi armēņu tautas sāpēm un brīnījās par šīs tautas vīrišķību.

Pirms armēņu komponistu klasikas koncerta sākuma profesors  Rafi Haradžanjans īsumā aprakstīja gadsimtu senos notikumus. Viņa teiktais bija ļoti personisks, jo par šiem notikumiem profesoram stāstīja viņa tēvs – sešus gadus vecais puisēns brīnumainā kārtā izdzīvoja. Viņa acu priekšā tika nogalināta visa ģimene, un zēns palika dzīvs tikai nejauši. Zāle sastinga, klausoties profesoru. Kad ieskanējās mūzika, to piepildīja baismīgo atmiņu noskaņa.

Концерт У подножия седого Арарата. Вчера, сегодня, завтра
Oksana Dzadan
Koncerts Osmaņu impērijas armēņu tautas genocīda piemiņai. Foto no arhīva

Evija Hilmane zilacainas armēnietes lomā pirmo reizi Latvija nodziedāja pret debesim vērsto Arno vokalīzi. Gaišu skumju un spēka pilnais skaņdarbs šajā dienā radīja īpašu noskaņojumus. Iespējams, tam palīdzēja arī Asmika Nuridžanjana stāsts. Tas bija veltīts sievām un mātēm – no mājām padzītajām armēņu sievietēm un viņu grūtajām dienām.

Aktrise Asmika Bagojana pastāstīja, kāpēc viņas bērni ir apguvuši vairākas valodas, taču vispirms iemācījušies armēņu valodu, ar ko nacionālisms atšķiras no patriotisma un lepnuma par savu tautu. Viņa tik emocionāli nolasīja dzeju armēņu valodā, ka dažas krievu un latviešu vecmāmiņas paklusām slaucīja asaras.

Profesors  Haradžanjans uzaicināja piedalīties koncertā arī savus skolniekus – Ingu Sarkani un Artūru Šabazovu. Viņi izpildīja pazīstamas armēņu komponistu klasiskās melodijas. Zāle tās pazina, tātad arī armēņiem ir atradusies vieta vispasaules kultūrā.

Ķīmiķe Karina Griņenko pārsteidza klātesošos ar savu aizraušanos. Savulaik viņa iemīlēja armēni, un tagad brīvajā laikā šuj armēņu tautas sieviešu kostīmus. Viņa ir izveidojusi gandrīz veselu muzeja kolekciju, un visi viņas radītie kostīmi ataino atsevišķu Armēnijas apgabalu paražas.

Galvenie temati