10:05 21 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1810
  • RUB92.0238
Latvijā
Saņemt īso saiti
134

Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere šos datus nosauca grāmatu "Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas", "Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940.-1990." un "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijai" prezentācijā.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ruta Pazdere pavēstīja, ka 185 miljardi eiro ir summa, ko zaudējusi Latvijas ekonomika. Tai vēl jāpieskaita vairāki desmiti miljardi eiro – demogrāfiskie zaudējumi, arī videi radītie zaudējumi, informēja aģentūra BNS.

"Bez pagātnes izpētes mums nav arī nākotnes, jo bez pagātnes pētniecības ir riski pieļaut līdzīgas kļūdas arī nākotnē," – grāmatu prezentācijas laikā pauda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Vienotība"). Viņa piebilda, ka būtu nepieciešams veidot "vienotu uztveri par vēsturi".

Politiķe atzina, ka viņu pārsteidzot cilvēki, kuri pret padomju laikiem izturas "normāli un neitrāli", jo tas ne vienmēr esot pareizi, un piebilda, ka būtu nepieciešami pētījumi jautājumā par to, kāpēc tā notiekot.

Pašai Vaiderei īpaši iepatikusies grāmata "Rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas", jo tajā ir atainots, cik lielā mērā PSRS rūpniecība bija pakļauta militārajām vajadzībām.

Uzrunas noslēgumā deputāte pieminēja arī informatīvā kara tēmu, kurā zaudēt nedrīkstot.

Grāmatu prezentācijā piedalījās arī valsts tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ("Nacionālā apvienība"). Viņš nekavējoties norādīja, ka nepieciešams atgūt okupācijas gados zaudēto un aicināja Baltijas valstis apvienoties, lai panāktu kompensācijas izmaksu.

Ministrs atzīmēja, ka valdībai ir "politiskā griba" turpināt darbu šajā jautājumā, jo budžetā paredzēti PSRS okupācijas zaudējumu aprēķinam nepieciešamie izdevumi, un komisija strādā. Viņš norādīja, ka būtu nepieciešams vērīgi izpētīt citu valstu pieredzi un nekādā gadījumā nevajadzētu steigties.

Jāsaka gan, ka zaudējumu apzināšanas komisija nekur nesteidzas: tā tika izveidota pirms 11 gadiem un 2009. gadā zaudēja finansējumu, taču pirms diviem gadiem darbu atsāka. Nav zināms, cik gadus vēl turpināsies zaudējumu aprēķins, taču pašas komisijas darbam jau ir atvēlētas iespaidīgas summas, ko valdība sabiedrībai paziņo visai nelabprāt.

Igauņi iebilst

Tomēr Baltijas valstu vienotība PSRS nodarīto zaudējumu aprēķina jautājumā ir nedaudz sašķobījusies. Igaunijas valdība neplāno pieprasīt nekādu kompensāciju. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass pavēstīja, ka valdībai vajadzētu nodarboties ar daudz nopietnāku jautājumu risinājumu, nevis izvirzīt Krievijai prasības par zaudējumu kompensāciju, kas it kā nodarīti valstij laikā, kad tā atradusies PSRS sastāvā.

"Pašreizējā republikas valdība ne reizi nav apspriedusi šo tēmu ne no viena, ne otra viedokļa. Es pats esmu pārliecināts: kamēr es vadīšu valdību, mēs šo tēmu neizskatīsim," – paziņoja Tāvi Reivass.

Viņš paskaidroja, ka nav jēgas atskatīties pagātnē, un kompensācijas prasībām nav nekādu izredžu. Tā vietā Igaunijas valsts un tautas interesēs ir jāstrādā, lai ar pārliecību skatītos nākotnē un valsts saglabātu savu neatkarību.

Galvenie temati