02:23 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību

Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību

© Sputnik / Konstantin Chalabov
Latvijā
Saņemt īso saiti
Mēģinājumi bloķēt Sputnik Latvijā (15)
383

Oficiālās Rīgas cīņa ar Krievijas ziņu interneta resursu varētu izskatīties komiski, bet patiesībā liecina par nopietnām problēmām Latvijas politiskajā elitē, uzskata Vladimirs Ardajevs.

RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Krievijas aģentūras Sputnik interneta vietne tika bloķēta, jo tā nebija oficiāli reģistrēta Latvijā. Tomēr ĀM izvirzīja pavisam citu cēloni: bloķēšana ir saistīta ar Dmitriju Kiseļovu — MIA "Rossija Segodņa" vadītāju, kuras struktūrā ietilpst Sputnik.

"Cik man zināms, Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tāpēc tā ir normāla situācija, ka viņu darbība Latvijā tika apturēta", — teica prezidents Vējonis preses konferencē.

Viņš apgalvo, ka "ikvienai kompānijai, tai skaitā arī Sputnik, ir tiesības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai reģistrētos Latvijā."

"Ja no viņiem būs saņemts pieteikums reģistrācijai, tad tas tiks izskatīts vispārējā kārtībā," — solīja Vējonis.

Latvijas vadītājam nācās sniegt žurnālistiem paskaidrojumus par to, ka ziņu resurss Sputniknews.lv 29. martā tika bloķēts valstī. Latvijas ĀM uzskata, ka resurss šķietami pārkāpj 2014. gadā 17. martā ES Padomes lēmumu par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālā veseluma, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Tieši pamatojoties uz šo dokumentu tika ieviestas sankcijas pret dažādiem Krievijas pilsoņiem un kompānijām.

Turpmāk ĀM paskaidroja, ka problēma, pirmkārt, attiecās uz Dmitriju Kiseļovu. Lai gan sankcijas skar viņu personīgi, Latvijas diplomāti uzskata citādi.

Tajā pašā dienā Sputnik Latvijas auditorijai latviešu un krievu valodā iznāca ar citu domēna vārdu — Sputniknewslv.com.

Par kādu reģistrācijas runāja prezidents Vējonis?

Interneta vietne Sputniknews tika reģistrēta nacionālajā domēna zonā.lv, ievērojot visas formalitātes. Redakcija atrodas Maskavā, un, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, tai nav jābūt reģistrētai Latvijas oficiālās iestādēs.

Aizlieguma izmantot nacionālo domēnu, ārpus Latvijas robežas, tā kā citās valstīs (piemēram, Kazahstānā), tur arī nav.

Sākotnēji Sputnik aģentūras vadītājiem bija citi plāni. Viņi taisījās atvērt savu biroju Rīgā, lai strādātu tiešā kontaktā ar auditoriju, jo žurnālisti zina, kā tas ir svarīgi.

Tādā gadījumā vajadzētu oficiāli reģistrēt ārvalstu kompānijas pārstāvniecību, meklēt telpas, iegādāties datorus un pārējo tehniku, algot darbiniekus. Un, jā, jāatver konts bankā un jāmaksā nodokļi Latvijas Valsts kasē. Savukārt vietējās varas iestādēm būtu iespēja kontrolēt to darbību no Latvijas likumu ievērošanas viedokļa.

Pilna reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pakete tika nodota Latvijas varas iestādēs 2015. gada aprīlī. Procedūra parasti ilgst no divām līdz sešām dienām. Taču amatpersonas paziņojušas, ka šis gadījums ir neskaidrs un viņiem nepieciešamas konsultācijas ar Žurnālistu apvienību, politiķiem, speciālistiem mediju jomā.

Tad paņēmušas pārtraukumu uz diviem mēnešiem, solot dot galīgo atbildi 2015. gada jūnijā. Pēc tām pagāja vēl divi mēneši. Un tikai augustā atbildēja — nē, praktiski ar to pašu formulējumu, ar kuru tagad nobloķēja interneta vietni Sputniknews.lv.

12. februārī ziņu aģentūras Sputnik vietne sāka strādāt Latvijas auditorijai no Maskavas. Pusotru mēnesi vēlāk to bloķējuši. Tāpēc prezidenta Vējoņa padome aģentūrai „reģistrēties Latvijā” un viņa solījums izskatīt pieteikumu „vispārējā kārtībā” izskatās, maigi izsakoties, dīvaini.

Nobijāmies ēnas

Skandāls ar resursa Sputniknews.lv bloķēšanu Latvijā uztver neviennozīmīgi. Daudzi Saeimas deputāti un politiķi vērtē notiekošo pēc formulas „viņi to nopelnījuši”, un apgalvo, ka Sputnik ir ne tikai mediji, bet propagandas rupors, ar kuru ir attiecīgi jārīkojas.

Žurnālisti un sociālo tīklu lietotāji nesaprot, kāpēc valdībai vajadzēja bloķēt vietni, kaut gan ir zināms, ka var vienkārši mainīt domēnu. Daudzi vaino ierēdņus, ka tie mākslīgi piesaista uzmanību mediju resursam, no kura vēlas norobežot lasītājus. Atmaskošana pārvēršas par reklāmu.

"Man šķiet, ka nobijāmies Kiseļova ēnas. Apspiedām ruporu, kas gan vēl nav sācis runāt. Profilakses dēļ. Izskatās muļķīgi un nožēlojami, internetam ir savi likumi un iespējas, kurus ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nespēs apturēt. Skaidrs, ka ja nebūs.lv, tad būs.com vai cits domēns," — citē interneta žurnāls "Spektr" Radio Baltcom informācijas dienesta vadītāju Nataļju Mihailovu.

"Bet visvairāk acīmredzot tracina tas, ka Sputnik rakstā labā latviešu valodā — tāda satura Latvijā vēl nebija, jo, ja medijiem krievu valodā ir dažāds informācijas iesniegšanas spektrs, tad latviski — ja runājam par ģeopolitiku, nekāda spektra nav. Man žēl, ka politiķi kārtējo reizi liek mūsu valsti apsmieklā," — sacīja Nataļja Mihailova.

Daudzie ar sāpēm atzīst Latvijas varas iestāžu darbību komisko efektu.

Á la guerre comme à la guerre

Šīs darbības, kas normālajā situācijā izskatītos smieklīgi, pilnīgi iekļaujas kara laika loģikā. Tieši tā izprata tagadējo situāciju Latvijas Saeima, steidzīgi pieņemot grozījumus valsts Krimināllikumam. Kā informēja Latvijas mediji, atsaucoties uz parlamenta preses dienestu, reformas "maina tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu dzīves izaicinājumiem" un paredz kriminālatbildību par antivalstiskām darbībām "hibrīdkara un informācijas kara formātā".

Grozījumi paredz kriminālatbildību par publiskiem aicinājumiem mainīt Latvijā esošo valsts kārtību, par jebkuru palīdzību ārvalstij vai ārvalstu uzņēmumam, ja valsts drošības struktūras to uzskatīs par apdraudējušu republikas interesēm, kā arī par jebkuras informācijas nodošanu ārvalstu dienestiem— tieši vai caur starpniekiem.

Saeima izskatīja un pieņēma likumprojektu pirmajos divos lasījumos, kamēr prezidents Vējonis atradās slimnīcā sakarā ar sirds operāciju. Tas sašuta prezidentu, un viņš aicināja pārstrādāt likumu, lai „nepārkāptu konstitūciju un vārda brīvību”. Kas tieši izraisīja valsts vadītāja protestu— vai pats likums, vai to ka deputāti visu nolēmuši bez prezidenta klātbūtnes — joprojām nav skaidrs.

Parlaments grasās pieņemt grozījumus 7. aprīlī. Pirms divām dienām, 5. aprīlī tiesa pasludinās spriedumu saistībā ar apelācijas sūdzību par atteikumu reģistrēt aģentūras Sputnik pārstāvniecību Latvijā. Sēde notika pirms dažām dienām, bet prasītāja pārstāvji nebija spējuši piedalīties tajā pilnā sastāvā, jo MIA „Rossija Segoņa” juristus Jeļenu Timošenko un Jevgēņiju Koroļovu, neielaida valstī.

Temats:
Mēģinājumi bloķēt Sputnik Latvijā (15)

Pēc temata

Latvijas varas iestādes bloķē Sputnik, taču mobilā lietotne ir pieejama
Kiseļovs uzskata Sputnik Latvija bloķēšanu par paniku
Sputnik Latvija ir atgriezies pie saviem lasītājiem domēna zonā .com
Tautas balss: reakcija sociālajos tīklos pēc Sputnik padzīšanas no domēna zonas .lv

Galvenie temati