23:38 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Latvija aizstāv savu tradicionālo dzērienu ES tirgū

Kā būtu ar kādu aliņu? Latvija aizstāv savu tradicionālo dzērienu ES tirgū

© Foto : Igor Maiden
Latvijā
Saņemt īso saiti
273

Alus tradīcijas Latvijā ir bagātākās visās Baltijas valstīs. Taču mazajām alusdarītavām, kur top kvalitatīvais klasiskais alus, virsū mācas giganti no vispasaules koncerniem. Mazās alusdarītavas tiek slēgtas nodokļu sloga dēļ. Iemīļoto dzērienu apsteigt cenšas arī modernie alkoholiskie kokteiļi.

RĪGA, 26. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Jau ilgus gadus Latvijas alus ir "kvalitātes zīmols". Tā tas bija padomju laikos, tā tas ir joprojām. Leģendārais alus darītājs Kārlis Zālītis (3. jūlijā viņš svinēs 90 gadu jubileju!) pastāstīja, kāpēc mūsu alus izcēlies starp visām pārējām PSRS darītajām šķirnēm.

Tradīciju glabātāji

Tagad Zālītis strādā uzņēmumā "Bauskas alus", bet 50. gadu sākumā viņš tika norīkots darbā Rīgas alusdarītavā Nr.2. Tāpat kā pārējie aldari, viņš saskārās ar kvalitātes problēmu: iesalu ražoja no zemas kvalitātes miežiem, ko saskaņā ar plāna saimniecības programmu, piegādāja no Ukrainas, nevis audzēja speciāli. Taču pēkšņi paveicās: gadījās neraža, un mieži tika iepirkti Dānijā un Kanādā. No šiem graudiem iznāca lielisks iesals.

"No tā mēs izbrūvējām alu, un es nolēmu tam piešķirt nosaukumu "Senču alus". Šīs alus izspieda no vietējā tirgus populāro padomju "Žiguļovskoje" (kura saturā, starp citu, bija ap 50% neiesala piedevu — miežu un kukurūzas milti). Tā LPSR kļuva par vienīgo republiku, kas pārtrauca brūvēt "Žiguļovskoje", un pacēla kvalitātes līmeni," — atminējās Zālītis.

Kārlis Zālītis ir XVI gadsimta alus tradīciju turpinātājs. Viena no pirmajām alusdarītavām darbojās Bauskas pilī, no kurienes reibinošo dzērienu veda pat uz tirgu Rīgā. XIX gs. teritorijās, kas vēlāk izveidoja Latviju, bija aptuveni 300 alusdarītavas.

Modes upuris: kokteiļi alus vietā

Paradoksāli, bet Latvijā vērojams alus patēriņa kritums, jo to izspiež kokteiļi ar nelielu alkohola saturu. Daudzi alus ražotāji to uzskata par nopietnu problēmu — ne tikai sev, bet arī patērētājiem.

Latvijas Alus darītāju savienības vadītājs (organizācija apvieno gandrīz visas Latvijas alus darītavas) Vladimirs Barskovs paskaidroja: "Alkoholiskie kokteiļi ir sevišķi populāri jauniešu vidū. Tie ir saldi, ar pievilcīgu smaržu."

Jautājumā par kokteiļu kaitīgumu alus ražotājus atbalsta narkologi. Boriss Faļkovs, viens no vadošajiem ārstiem Latvijā, uzskata, ka jauni cilvēki pat nepadomā par to, ka, četras "nieka" kokteiļa pudelītes faktiski satur puslitru degvīna.

Alus ražotāji uzstāj: akcīzes nodoklis ir jāregulē, virspirms ņemot vērā dzēriena kaitīgumu. Piemēram, pirms pāris gadiem tika ieviests "cukura" nodoklis dzērieniem (visiem dzērieniem, ne tikai alkoholam) tikai tāpēc, ka Veselības ministrija norādīja, ka tie ir kaitīgi. Taču kokteiļi, kuru sastāvā ir spirtu saturošs maisījums, mākslīgās krāsvielas un aromatizētāji, satur nevis cukuru, bet gan kaitīgu tā aizstājēju.

Nodoklis piebeigs alu

Nodokļi pastāvīgi aug, ieskaitot "cukura" nodokli. Tāds ir tikai četrās Eiropas valstīs: Dānijā, Somijā, Beļģijā un Latvijā. Tiesa, pirmās trīs ir bagātas Eiropas valstis, bet Latvija ir nabadzīga. Kopš marta aptuveni par 9% pieaugusi arī akcīzes nodokļa likme. Apmēram tikpat ir augusi gatavās produkcijas cena. Daudzi ražotāji centās pēc iespējas mazāk celt cenas, pat izmantoja dempingu, lai tikai viņu produkcija izturētu konkurenci.

"Tiklīdz Latvijā paaugstina akcīzes nodokli, politiķi norāda, ka Igaunijā akcīze ir lielāka. Taču oficiālie viena Igaunijas iedzīvotāja ienākumi ir par 30% augstāki nekā Latvijā. 30% Igaunijas alu dzer bagāti tūristi no Skandināvijas. Jāņem vērā viss nodokļu komplekss (kā arī kopējā ekonomiskā situācija savā valstī un kaimiņvalstīs). Tikai pēc tam varam spert kādus soļus," — uzsver Vladimirs Barskovs.

Pašlaik 83-85% alus tirgus aizņem lielās alusdarītavas: Aldaris pieder starptautiskajam koncernam Carlsberg, kurš ieņem 4.-5. vietu pasaulē alus apgrozījuma ziņā. Cēsu alus pieder Somijas uzņēmumam A. Le Coq, un Cido Grupa, kas ražo "Lāčplēša" alu, pieder dāņu kompānijai Royal Unibrew. Atlikušo vietu ieņem aptuveni 30 mazās alusdarītavas.

Ja salīdzināsim situāciju mūsu valstī ar apstākļiem Lietuvā un Igaunijā, redzams, ka Latvijā mazo alusdarītavu skaits, kur tiek ražots tikai vietējais produkts pēc klasiskās tehnoloģijas, ir lielāks. Igaunijā šobrīd aktīvi dibina mazās alus darītavas, taču pirms astoņiem gadiem valstī tādu vispār nebija. Tirgu savā starpā dalīja lielās rūpnīcas. Arī Lietuvā atdzimst mazās alusdarītavas – agrāk tās bija atrodamas vienīgi restorānos un atpūtas kompleksos, bet veikalos pārdeva tikai lielo rūpnīcu produkciju.

Neinteresanta ģeogrāfija

Latvijas Alus darītāju savienības dati liecina, ka iedzīvotāji valstī vidēji gadā izdzer 65 litrus alus. Lietuvā un Igaunijā — aptuveni 70. Taču Igaunijā 30% alus izdzer tūristi no Skandināvijas. Savulaik Latvijā pieauga "Premium" klases alus patēriņš, taču tagad veidojas jauna tendence: alus patēriņa apjomu samazināšanās.

Valstij jārada apstākļi veiksmīgai biznesa attīstībai, — uzskata Vladimirs Barskovs. — Pretējā gadījumā bizness aizies.

"Šodien daudzi alus zīmoli tiek uzskatīti par Latvijas produkciju, bet tos ražo kaimiņvalstīs. Pat lielākā valsts alusdarītava Aldaris ir lielu daļu ražotņu izvietojusi Lietuvā. Tika pārdota un pēc tam slēgta Lāčplēša alusdarītava (zīmols gan ir saglabājies, taču produkciju ražo citā valstī), slavenās rūpnīcas Lielvārdē sen vairs nav. Neeksistē ne "Vārpa", ne "Gulbenes alus", ne "Kimmel alus" (leģendārā alus "Rīga" ražotājs), un citi."

Daudzus, tai skaitā darba devējus, ir skāris sankciju karš. Ražošana, kas bija orientēta uz Krievijas tirgu, samazinās, un nodokļu maksātāju skaits kļūst mazāks, samazinās arī iedzīvotāju skaits: bezdarbnieki pako čemodānus un dodas uz Rietumiem. Rezultātā tiek zaudētas darbavietas, kā arī nodokļu ieņēmumi. Mazā "Bauskas alus" alusdarītava pērn nodokļos samaksāja 1,7 miljonus eiro, atgādināja Barskovs.

Stiprums  nav galvenais

"Cilvēki arvien mazāk vērtē kvalitāti. Mazāk kā 10% kopējā pārdotā apjoma veido izlejamais alus. Čehijā šis radītājs sasniedz 30-40%. Vairāk nekā 50% alus tiek pārdotas PET pudelēs, ko Rietumos vispār nespēj saprast. Vispopulārākā produkcija —stiprs alus 2 litru PET pudelēs. Taču lietuvieši ir aizlieguši tirgot alu 2 litru PET pudelēs, jo tauta sāk nodzerties," — teica Vladimirs Barskovs.

Kā pareizi dzert alu? Latvijas Alus brālības vadītājs Andrejs Šikors pastāstīja: "Alus ir jādzer atdzesēts — prieka pēc. To nevajag dzert, lai apreibtu vai dzesētu slāpes. Vispirms izbaudiet to, kā alus izskatās, tāpēc labāk dzert no stikla traukiem ar plānām malām, lai būtu redzami gāzes burbulīši, kas paceļas un veido putas. Alus aromātam ir jābūt piesātinātam, ar patīkamu apiņu niansi. Alu uzkost labāk ar sieru, nevis ar ķiploku grauzdiņiem, kas sabojā alus garšu. Nav vērts uzkost alu ar kaut ko treknu. Tauki un alus nav savienojami."

Galvenie temati