RIGA, 14. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā gandrīz 10 gadus izskatīja lietu N36026/07 par krievu vārdu un uzvārdu kropļošanu Latvijas pasēs – pieteikums tika pieņemts jau 2006. gada 18. jūnijā. Tagad tiesa informējusi pieteikuma autoru, Rīgas domes deputātu Ruslanu Pankratovu par to, ka sūdzība ir nepieņemama.
Tiesas atteikums ir galīgs, un Pankratova lieta tagad "tiks iznīcināta vienu gadu pēc šī lēmuma pieņemšanas."
Kā Ščukins pārvērtās par Sukinu
Ruslans Pankratovs ir sabiedriskās organizācijas "Atgūsim savus vārdus" vadītājs. Organizācija protestē pret nelatviešu vārdu un uzvārdu izkropļošanu pasēs un identifikācijas kartēs.
Latvijā vīrieša vārda un uzvārda beigās (ja tā beigās ir līdzskanis) tiek pievienota galotne "-s". Šī galotne dokumentos saglabājas pat gadījumā, ja vārds un uzvārds tiek tulkoti citā valodā.
Pat Krievijā, ko Ruslans regulāri apmeklē, viņu oficiāli, saskaņā ar pasi sauc par "Ruslansu Pankratovsu".
"Papildu" burta dēļ cilvēkiem rodas problēmas, saņemot naudas pārskaitījumu no ārvalstīm, kārtojot mantojuma lietas, noformējot nekustamo īpašumu un tā tālāk. Jāpiebilst, ka daudzi vārdi un uzvārdi tiek izkropļoti tā, ka to skanējums iegūst aizvainojošu raksturu.
Piemēram, Jūlija Šiškina pataisīta par Siskinu. Pasē ierakstīts "Siskina", un tādu uzvārdu viņa ir spiesta lietot. Latviešu valodā nav kirilicā izmantotā burta "Ш". To aizstāj "Š", taču "jumtiņš" bieži vien pagaist, piemēram, latīņu un angļu valodas rakstībā…
Līdzīgā situācijā var nokļūt Piškins, kurš viegli var pārvērsties par Piskinu, Šukins, kurš kļūs par Sukinu, vai Miškina, kas pēkšņi tiks nodēvēta par Miskinu.
Kādu zēnu viņa dzimtās Liepājas ierēdņi vieglu roku pataisīja par "mironi". Vecāki gribēja, lai viņu dēla vārds būtu Mīron, taču dzimšanas apliecībā mazuļa vārds tika ierakstīts saskaņā ar latviešu valodas normām — Mirons, kas rada nepatīkamas asociācijas ar vārdu "mironis". Šeit minēti tikai daži piemēri, taču patiesībā to skaits mērojams tūkstošos, skaidro Pankratovs.
Ruslans sāka cīnīties par savu vārdu, lai panāktu, ka pasē viņa vārds tiktu ierakstīts bez galotnes "-s": Ruslan Pankratov, vai vismaz to, lai līdzās vārda rakstībai latviešu valodā būt uzrakstīts latīņu alfabēta burtiem vārds un uzvārds bez galotnes "-s": Ruslans Pankratovs / Ruslan Pankratov.
Pasē daudzas ailes tiek dublētas latviešu un angļu valodās, taču ne vārda un uzvārda ieraksts. Valstī daudzi joko: sak, tādas nu ir tās integrācijas blakusparādības.
Lēmums ir pieņemts un netiks pārsūdzēts
Ruslans Pankratovs nolēma cīnīties tiesā. Vispirms viņš izmantoja visas tiesu instances Latvijā, taču lietu zaudēja. Pēc tam viņš gandrīz pirms desmit gadiem vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Lūk, kas no tā ir iznācis.
"Manas lietas izskatīšana ilga vairāk nekā jebkura cita! Paradokss? Varbūt tas notika ar nodomu? Ja lieta patiešām tiktu izskatīta nopietni, no juridiskā, nevis politiskā viedokļa un es būtu uzvarējis, būtu radīts precedents. Ja es atgūtu savu vārdu un uzvārdu, nāktos to atdot arī visiem pārējiem neapmierinātajiem valsts iedzīvotājiem," – intervijā Sputnik stāstīja Ruslans Pankratovs.
Taču sākumā Strasbūrā lieta tika pazaudēta, par ko Pankratovs pat nesaņēma informāciju. Tas kļuva zināms, kad deputāts pastāvīgi pielika pūles, lai noskaidrotu, kādā stadijā ir lietas izskatīšana.
"Beidzot, šķiet, lieta sāka kustēties, un es biju pārliecināts, ka šogad tiks pieņemts lēmums. Tas patiešām tika pieņemts – tā, ka es pats negaidīju! Tiesa nolēma, ka "sūdzība ir nepieņemama" un atteicās izskatīt lietu," – paskaidroja Rīgas domes deputāts.
Strasbūras tiesas oficiālajā vēstulē (ECHR-LRus11.00R) bija norādīts, ka lēmumu pieņēmis Dins Špilmans, tiesnesis no Luksemburgas un izskatīšanā piedalījusies nezināma persona no Latvijas puses. Vēstulē uzsvērts, ka "lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams ne tiesā (ieskaitot Lielo Palātu), ne arī kādā citā Eiropas Savienības tiesu iestādē."
Dokumentā teikts: "Tiesas sekretariāts nevar sniegt papildu informāciju par minēto lēmumu un turpināt saraksti šīs sūdzības jautājumā. Tiesa nenosūtīs papildu dokumentus, kas saistīti ar jūsu sūdzību. Saskaņā ar tiesas norādījumiem informācija par šo sūdzību tiks iznīcināta vienu gadu pēc norādītā lēmuma pieņemšanas."
Pankratovs uzskata, ka tas izdarīts ar mērķi, lai viņš nevarētu turpināt cīņu par savu īsto vārdu.
"Mani brīdināja, ka lietā "par vārdiem" tiks pieņemts politisks lēmums, taču es cerēju, ka ES augstākā tiesu iestāde ir godīga un ierēdņi sapratīs, kāda ir atšķirība (un dzīvu cilvēku pretenzijas!) starp vārdiem Mark un Marks, ka meitenei ar uzvārdu Ščuka ir nepatīkami, ja viņu pārvērš par Suku. Nav vajadzīga juridiska izglītība, lai saskatītu šīs situācijas diskriminējošo raksturu," – piebilda Pankratovs.
Vai ANO Latvijas acīs ir tikai abreviatūra?
Pankratova advokāts, starptautisko lietu jurists Mihails Joffe paskaidroja, ka ANO Cilvēktiesību komiteja savā lēmumā (N CCPR/C/100/D/1621/2007 no 2010. gada 28. oktobra) jau ir nosodījusi Latviju par starptautisko tiesību rupjiem pārkāpumiem.
"Vārda un uzvārda grozīšana personu apliecinošos dokumentos ir valsts patvaļība un tieša iejaukšanās privātajā dzīvē. Tas ir Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 17. panta rupjš pārkāpums. Komiteja atgādina, ka pat likumā noteikto iejaukšanos vārda un uzvārda pareizrakstībā un vēlāku to izkropļošanu nosaka Pakta nolikumi, mērķi un uzdevumi. Tam jānotiek saprātīgi un konkrētos apstākļos," – Joffe citē komitejas lēmumu.
Komiteja šajā dokumentā pauda viedokli par to, ka patvaļīga iejaukšanās un vārda un uzvārda oriģinālās formas izkropļošana formātā, kādā pašlaik to veic Latvija, sagādā lielas neērtības Latvijas iedzīvotājiem. No ANO ekspertu viedokļa tā nav saprātīga, ņemot vērā, ka labojumi neatbilst nospraustajiem mērķiem.
"Saskaņā ar Pakta 2. punktu tā dalībvalsts pienākums ir nodrošināt visiem tās teritorijā un valsts jurisdikcijā dzīvojošajiem cilvēkiem Paktā atzītās tiesības, nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pārkāpuma konstatācijas gadījumā. Latvijas Republikas pienākums ir novērst pārkāpumus, kas saistīti ar vārda un uzvārda izmaiņām, kā arī jāpieņem grozījumi likumdošanā, lai pārkāpumi neatkārtotos nākotnē," – norādīts lēmumā.
"Pat pēc šāda ANO dokumenta, lai arī zināmā mērā tā ir rekomendācija, mana lieta Eiropas tiesā tika noraidīta. Tātad arī citas lietas tagad netiks pat izskatītas. Iznāk, ka ANO Latvijas acīs ir nevis starptautiska struktūra, bet gan abreviatūra? Nu, paskatīsimies. Pašlaik es plānoju vērsties ANO," – piebilda Ruslans Pankratovs.
