16:41 22 Novembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju

© Flickr/ Helmuts R
Latvijā
Saņemt īso saiti
259

Iedzīvotāju emigrācija var novest pie katastrofas Latvijas ekonomikā. Ilggadējā cīņa par emigrantiem ir izgāzusies: darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku skaits nepieaug. Drīzāk jau otrādi.

RĪGA, 12. marts — Sputnik, Marina Petrova. Nu jau vairākus gadus gan politiķi, gan ierēdņi mēģina risināt demogrāfisko problēmu un ataicināt mājās emigrantus. Izrādās, līdz šim viņi ir strādājuši "gaisā", it īpaši Ekonomikas ministrija. Jau 2008. gadā EM ziņoja valdībai, ka izveidojusies problēma. Tolaik sākās krīze, un valstij nācās risināt daudz lielākas grūtības. Repatriācijas jautājums no jauna parādījās 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija izstrādāja konkrētu plānu, kas ļautu aicināt emigrantus atgriezties dzimtenē.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский
Plānā bija aprakstīti astoņi darbības virzieni: informēt emigrantus par iespējām atgriezties, par vakantajām vietām dzimtenē, nodrošināt iespēju kārtot visas darīšanas ar valsts pārvaldi tiešsaistē (faktiski – e-pakalpojumu ieviešana un attīstīšana valsts sektorā), palīdzība latviešu valodas apgūšanā, mācību procesa integrācija un pat finansiālā palīdzība repatriantiem.

Plāna informatīvo daļu nodrošina portāls latvija.lv, kurā publicēta sadaļa "Atgriešanās Latvijā". Šeit sniegta gandrīz visa informācija, kas varētu ieinteresēt potenciālos repatriantus.

Patiesībā izrādījās, ka plāns gandrīz nedarbojas, — pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas komisijas deputāti, nesen uzklausot atskaiti par tā realizāciju.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Baranovs uzskata, ka portāla Latvija.lv darbs ir pietiekami efektīvs: tas informē par darba iespējām. "Mēs esam atvēruši īpašu sadaļu, un to caurskata liels skaits cilvēku," – ierēdnis norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Izrādījies, ka pašai repatriācijas sistēmai ir vajadzīgs materiālais atbalsts. Šis pasākums paredzēts tiem, kas aizbraukuši vairāk nekā pirms 10 gadiem. Līdzekļi nav sameklēti – pašlaik ar atbalstu var rēķināties tikai tie, kas aizbraukuši pirms 2009. gada. Līdzekļu trūkuma dēļ nav izdevies izveidot arī "vienas pieturas aģentūru" – vietu, kur cilvēki varētu uzdot jautājumus.

Dzīve pēc plāna

Vārdu sakot, plāna realizāciju deputāti nopēluši, arī tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nav varējusi uzrādīt reālus rezultātus (repatriantu skaitu).

Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka ierēdņiem jāpateicas jau par to vien, ka viņi ir ķērušies pie šīs problēmas. Pašam plānam jau no sākuma nav bijis nekādu cerību.

"Būtu naivi domāt, ka tas atrisinās visas mūsu sabiedrības problēmas, piemēram, trīskārt palielinās minimālo algu. Plāns paredzēts tiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu – viņi vēlas atgriezties Latvijā, taču var saskarties šeit ar dažām problēmām. Piemēram, skolā bērniem, kas piecus gadus dzīvojuši citā valstī, jau pieklibo latviešu valoda. Rakstība, literatūra, vēsture – šajos priekšmetos zināšanas būs nepilnīgas," – viņš paskaidroja Sputnik.

Repatriācijas pētījuma līdzautore Inese Šūpule stāsta, ka potenciālie mājās braucēji par valdības plāniem gandrīz nav informēti.

"Aptaujāto vidū ļoti maz bija par šo plānu labi informētu cilvēku. Daudz lielāks bija to skaits, kas kaut ko ir dzirdējuši par plānu, taču nezina, kas tajā teikts. Protams, emigrantu rīcībā esošā informācija ir nepilnīga," – viņa atzinās intervijā Sputnik.

Vajadzīgi ir vieni, vēlas pavisam citi

Sociologi ir konstatējuši, ka atgriezties vēlas tikai retais. Inese Šūpule norāda, ka potenciālo repatriantu skaits varētu sastādīt apmēram 16%, lai gan pēdējo desmit gadu laikā valsti pametuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.

"Bijām pārsteigti, uzzinot, ka visbiežāk Latvijā plāno atgriezties jaunieši, kuri uz ārvalstīm devušies studēt. No etniskā sastāva viedokļa Latvijā atgriezties vairāk vēlas latvieši, nevis citu tautību pārstāvji.

Agriezties dzimtenē vairāk vēlas vīrieši, jo sieviešu vidū ir liels jaukto laulību skaits. Vismazāk Latvijā vēlas atgriezties cilvēki ar augstāko izglītību un pensionāri," – viņa stāstīja Sputnik.

Personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai ļoti nepieciešami ir tieši cilvēki ar augstāko izglītību – kvalificēti speciālisti.

"Jau pašlaik darba tirgū trūkst darbinieku tādās pieprasītās profesijās, kā, piemēram, tirdzniecības pārstāvji. Tiem seko IT speciālisti. Šī pozīcija ir vissarežģītākā, jo pieprasījumu ir vairāk nekā kandidātu.

Šajā sfērā uzņēmumi bieži domā par darbinieku importu no citām valstīm – no Baltijas vai Eiropas valstīm. Gadās, ka darbiniekus importē no Ukrainas. Zemas kvalifikācijas darbinieku vidū visvairāk pieprasīti ir pavāri, tālbraucēji, šuvējas, pārdevēji. Šajās profesijās vērojama liela kadru rotācija," – viņš pastāstīja Sputnik.

Eksperts ir pārliecināts: darba spēka trūkums ir dramatisks. Darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku rindas tikai sarūk.

"Ik gadus Latvija zaudē aptuveni 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un darba tirgū cilvēku ir maz. Piemēram, 80. gados dzimušo skaits divreiz pārsniedz 90. gadu rādītājus. Darba devējiem ir grūti atrast kvalificētus speciālistus," — turpina Brodiņš.

Darbs ir, algas – nav

Savukārt Ilmārs Mežs uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: dažās valstīs iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču dzīvo viņi labāk nekā Latvijā.

"Nav nozīmes tam, kāds būs iedzīvotāju skaits Latvijā: viens, pusotra vai divi miljoni. Nozīme ir iedzīvotāju struktūrai, it īpaši vecuma struktūrai. Ja ģimenēs vidēji ir 1-1,5 bērni, nav vērts gaidīt izcilu nākotni – pakāpeniski iedzīvotāju skaits kritīsies," – spriež speciālists.

"Pagaidām mums vēl ir bezdarba rezerve, kas sastāda 9%. Darba roku trūkst tikai dažās nozarēs, piemēram, celtniecībā un datortehnoloģiju jomā. Trūkst inženieru, kas celtu mājas, ceļus un dažādu infrastruktūru."

Taču arī viņš atzīst, ka pēc pieciem vai desmit gadiem varētu sākties īstas grūtības. Lai tā nenotiktu, politiķi ir nolēmuši pilnveidot reemigrācijas plānu, iesaistīt pētniekus un mēģināt ataicināt mājās vismaz tos 16%, kas vēlas atgriezties.

Brodiņš skaidro, ka viņi jau sen aktīvi meklē iespējas iekārtoties dzimtenē. "Arvien vairāk pieteikumu saņemam no kandidātiem, kas dzīvo ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Taču viņi acumirklī atsakās no darba, tiklīdz noskaidrojas, kāda alga viņus gaida. Tā ir vismaz divreiz zemāka par to, ko latvieši saņem ārzemēs," – stāsta uzņēmējs.

Zemi nodokļi pret augstām algām

Visi piekrīt tam, ka vispirms ir jāuzlabo ekonomika un jāpaceļ algas. Visi saprot, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas šajā sfērā nav gaidāmas, ja nu vienīgi ES rietumos situācija pēkšņi pasliktināsies. Taču alternatīvas ir.

"Ko valsts var reāli darīt? Piedāvāt izdevīgākas nodokļu likmes tiem, kas vēlas atgriezties. Taču šāds piedāvājums var radīt to cilvēku sašutumu, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus," – spriež Aivis Brodiņš.

Vēl viens variants – papildu kompensācijas un nodokļu atlaides kompānijām, kas pieņem darbā repatriantus.

Savukārt Inese Šūpule uzskata, ka valsts varētu finansēt dažus repatriantus tieši: "Pastāv vēl viena svarīga problēma – mājokļi. Tie, kas pametuši laukus, vēlas atgriezties lielpilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Viņiem ir sarežģīti atrast mājokli par normālu naudu. Tas ir vēl viens jautājumus, kura risināšanu varētu veicināt valsts."

Tiesa, eksperti uzskata, ka ir arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā prombraucēju straume pamazām apsīkst. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar krīzes gadiem tā ir piecreiz mazāka. Šo tendenci apstiprina arī privāto uzņēmumu pētījumi.

Eiropas Komisijas aprēķini norāda, ka līdz 2030. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits var sarukt par 20%, taču arī šajā jautājumā pētnieki mierina: cilvēki ne vienmēr maina dzīves vietu naudas dēļ, un daudzus uz dzimteni vilina ģimene, draugi, dzimtā valoda un pat daba. Nostalģija tomēr esot neprognozējama lieta, un repatriantu skaits galu galā varot izrādīties pat lielāks.

Jau XX gadsimta sākumā klasiķis teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā." Ilmārs Mežs norāda: "Pēdējo gadu laikā Latvijā ierodas liels skaits emigrantu no Krievijas – gandrīz divi tūkstoši gadā. Tas ir pozitīvs iedzīvotāju pieplūdums. Katrs otrais imigrants ierodas no Krievijas, pārējie – no Aizkaukāza valstīm."

Pēc temata

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk

Galvenie temati