Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties

© Sputnik / Алексей Никольский / Pāriet pie mediju bankasНа летном поле аэропорта
На летном поле аэропорта - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku motivācija ir dažāda. Sputnik mēģināja noskaidrot, kas īsti mudina cilvēkus meklēt pārmaiņas. Kāpēc cilvēki paliek dzimtenē vai dodas meklēt laimi ārzemēs?

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Dramatiskā jaunatnes emigrācija uz ārvalstīm nonākusi pie lūzuma punkta. Prombraucēju skaits samazinās. Ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir uzlabojusies, bet gan tāpēc, ka mainījušies mūsu viesstrādnieku dzīves apstākļi ārzemēs. Aizbraukšanas un atgriešanās iemeslus skaidrojis Vladimirs Dorofejevs.

Kāpēc sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits

Nesen kļuvusi manāma iepriecinoša tendence – samazinās prombraucēju skaits, aug atgriezušos viesstrādnieku rindas. Tiesa, starpība joprojām ir liela un negatīva. Vēl joprojām aizbraucēju skaits krietni vien pārsniedz atgriezušos valsts iedzīvotāju skaitu. 2015. gadā valsti pameta aptuveni par 8 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā atgriezās, taču Ekonomikas ministrija cer, ka turpmāk starpība mazināsies.

"Migrācija ir tieši saistīta ar ekonomikas stāvokli. Kad ekonomikā ir recesija, algas un pabalsti samazinās, emigrantu skaits uzreiz palielinās. Tiklīdz situācija stabilizējas, cilvēki atgriežas," — skaidro Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Jo sliktāk mums klājas, salīdzinot ar Eiropas kaimiņiem, jo sliktāka ir emigrācijas un imigrācijas attiecība. Mūsu IKP līmenis sastāda tikai 64% no ES vidējā līmeņa.

Starpība ar valstīm, kurp dodas valsts iedzīvotāji, ir vēl traģiskāka. Piemēram, Īrijā, kas ir ļoti populāra starp Latvijas viesstrādniekiem, minimālā alga pērn bijusi 1462 eiro, un šogad tā vēl mazliet paaugsies. Latvijā "minimums" sastāda 370 eiro (aptuveni 250 eiro "uz rokas").

"Ja mūsu vidējā alga vismaz tuvotos Eiropas "minimuma" līmenim, emigrācijas tendence ievērojami samazinātos. Pagaidām gan tie ir tikai plāni. Tiesa, 2010. gadā vidējā alga Latvijā bija 633 eiro, bet šodien – jau 818 eiro. Tiklīdz vērojama izaugsme, emigrācija samazinās," — piezīmējis Baranovs.

Viens nav karotājs

Dmitrijs Ļitovcevs pastāstīja Sputnik, ka Anglijā strādā kopš 2008. gada — iekārtojies darbā noliktavā un strādā šeit jau ilgus gadus.

Международный аэропорт Рига - Sputnik Latvija
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
"To dzīvi spēj izturēt tikai retais. Prasības darbā ir daudz stingrākas, kultūras dzīve sliktāka. Iedomājieties tikai: 12 stundu darba diena ar diviem pusstundu ilgiem pārtraukumiem. Un viss. Nekādu starpbrīžu, kā pie mums, nekādu sarunu pa telefonu, nekā. Ja esi ieradies darbā, strādā kā robots," — atceras Ļitovcevs.

Viņš stāsta, ka režīms Latvijā ir daudz cilvēcīgāks: var parunāties vai aiziet uz 15 minūtēm.

"Tomēr jāsalīdzina arī alga: Latvijā noliktavas darbinieks saņem 420 eiro mēnesī, Anglijā — 1200. Vācijā – pat 1400. Atšķirība ir jūtama?" — atzīmēja Ļitovcevs.

Viņš piebilda, ka gan te, gan tur ir ļoti grūti dzīvot vienam — ar vienu minimālo algu nepietiek, lai apmaksātu komunālos pakalpojumus, produktus un visu pārējo.

"Šeit tev vismaz kaimiņi palīdzēs, bet tur, ja tu esi viens, tu esi gluži kā kosmosā. Produkti ir lētāki, apģērbs arī, bet no kaimiņiem pat sniegu ziemā neizlūgsies. Imigrantiem tur nav pieņemts palīdzēt viens otram," — pastāstīja Dmitrijs.

Viņs piezīmē, ka angļi nodarbojas ar labdarību valsts līmenī, taču imigrantiem sadzīves līmenī nepalīdz.

"Grūtības rada ne tikai tas, ka tev trūkst līdzekļu iztikai. Tur, pat ja strādā viens, vari izdzīvot ar minimālo algu, un vēl apmēram 300 eiro mēnesī paliks pašam. Tagad jaunajiem emigrantiem dažus pabalstus vairs nemaksās, tomēr neliels pluss būs. Taču tur tu nevienam neesi vajadzīgs. Ja nomirsi, to uzreiz nepamanīs," — uzsver Ļitovcevs.

Cita lieta esot, ja brauc pāris. Abi strādā un atbalsta viens otru. Izdevumi ir tādi paši, taču pat ar minimālo algu pēc visu izdevumu nomaksas paliks apmēram tūkstoš eiro. Ko ar to summu darīt — atlikt vai iztērēt, to katra ģimene nolemj pati.

Labāk mazāk, toties dzimtenē

Sergejs Kļaviņš vairākkārt devies uz Angliju, atgriezies Latvijā un atkal aizbraucis uz Angliju. Pēc skolas iestājies maksas augstskolā, apprecējies, grezni nosvinējis kāzas. Rīgā stabilu, labi apmaksātu darbu atrast nav izdevies, tāpēc devies strādāt uz Anglijas noliktavām, lai nomaksātu parādus.

Екатерина Касьянова - Sputnik Latvija
Viedoklis
Ilgais ceļš kāpās – ar ko tas viss sākās
Anglijā nācās daudz strādāt, un viņa laulība izjuka. Atgriezās dzimtenē bez parādiem, bez sievas, taču ar summu kabatā un alimentu saistību. Šeit atradis jaunu līgavu, bet ar darbu nav paveicies.

Kad viss nopelnītais bija iztērēts, sāka braukt uz dažādām valstīm un strādāt dažādos celtniecības objektos. Starp ceļojumiem nodrošinājis remonta pakalpojumus. Šeit jādzīvo ar zaudējumiem, bet komfortabli, tur var pelnīt vairāk, taču dzīve prieku nesagādā.

"Ja te mana alga būtu vismaz 800 eiro, varētu atmest visam ar roku un doties mājās. Man ir ģimene, un es gribu, lai bērni augtu šeit. Braukt ciemos pie vecmāmiņas – tas ir daudz labāk, nekā runāt pa Skype. Šeit iedzert alu ar draugiem ir daudz omulīgāk nekā tur," — teica Sergejs.

Viņš uzskata, ka dzimtenes siltums ir laba lieta, tikai ne tad, ja tu liedz sev jebkādu prieciņu.

"Ja naudas būs mazāk, braukšu atkal prom," — piebilda Kļaviņš.

Pensijas labāk pelnīt Eiropā.

Ziņu lente
0