23:27 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti

© Flickr/ Helmuts R
Latvijā
Saņemt īso saiti
293

Gadu no gada mazinās uz ārvalstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits, taču rādītāji joprojām nav iepriecinoši.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Pēdējā laikā no Latvijas aizbrauc krietni mazāk iedzīvotāju, pastāstījis Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Intervijā Latvijas radio Baranovs paziņojis, ka pērn no valsts aizbraukuši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Šis rādītājs ir daudz mazāks salīdzinājumā ar 2009.-2010. gadu, kad no Latvijas projām devās līdz 40 tūkstoši cilvēku.

Tiesa, arī pagājušajā gadā no valsts izbraukuši par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā atbraukuši, stāstījis departamenta direktors.

"Neskatoties uz to, ka aizbraukušo skaits ir mērāms tūkstošos, ir arī pozitīvas tendences, proti, palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas atgriezties Latvijā. Piemēram, portāla latvija.lv sadaļu par atgriešanos dzimtenē apmeklējuši teju 24 000 cilvēku," stāstījis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs.

Pēc viņa domām, izstrādātais reemigrācijas plāns palīdz cilvēkiem, kuri nolēmuši atgriezties, taču tas nerisinot citas svarīgas problēmas.

Precīzu skaitļu nav

Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 tūkstoši cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati. Lielākais emigrācijas vilnis bijis vērojams 2009. gadā, kad no valsts aizbraukuši 125 tūkstoši iedzīvotāju. Pašlaik tendence ir mazinājusies, tomēr lielākā daļa emigrantu, šķiet, pat nedomā braukt atpakaļ.

Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans, kurš bieži publicē datus par emigrāciju, pieļāva, ka patiesie skaitļi varētu būt vēl satriecošāki. Iespējams, tie netiek publiskoti tīšām. Viņš uzskata, ka nekāds reemigrācijas plāns nepiespiedīs aizbraukušos valsts iedzīvotājus atgriezties. Pētnieks pauda viedokli, ka cilvēki nesteidz atgriezties Latvijā, jo dzimtenē viņi ir sociāli neaizsargāti.

Jāpiebilst, ka puse emigrantu neko nav dzirdējusi par reemigrācijas plānu. Trešā daļa aizbraukušo ir pārliecināti – viņi nekad neatgriezīsies Latvijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ("Nacionālā apvienība") uzskata, ka mājās vajadzētu braukt perspektīviem cilvēkiem, savas valsts patriotiem nevis potenciālajiem bezdarbniekiem.

"Protams, ka būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar no jauna topošo Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,"pauž I.Latkovskis.

Kas ilgojas pēc mājām

Varasvīri pašlaik strādā pie jaunā Repatriācijas likuma, jo pašreizējie normatīvie akti paredz materiālo pabalstu un citas privilēģijas tikai tiem, kas no Latvijas aizbraukuši līdz 1990. gadam. Tomēr Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies jau pēc 1990. gada. Tolaik Latvijā dzīvojuši vairāk nekā 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku, taču līdz šim iedzīvotāju skaits ir nemainīgi krities. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits nesniedz pat divus miljonus.

Vairākās valstīs veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka par atgriešanos Latvijā gandrīz nedomā pensijas vecuma cilvēki un tie, kas ieguvuši augstāko izglītību – viņi skaidro, ka ārzemēs saskata plašākas iespējas realizēties savā profesijā. Lielākoties atgriezties Latvijā plāno cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un tie, kas emigrējuši pēc 2011. gada. Atgriezties vēlas arī no mazām pilsētiņām aizbraukušie. No Rīgas un lielām pilsētām aizbraukuši arī daudzi, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Pētījums liecina, ka pēc pieciem ārvalstīs pavadītiem gadiem cilvēkiem ir daudz grūtāk atgriezties dzimtenē. Viņiem ir izveidojies noteikts dzīves veids, zudusi saikne ar Latviju. Šiem cilvēkiem atbalsts būs ļoti nepieciešams. Atgriezties Latvijā cilvēki nevēlas zemās potenciālās algas dēļ. Viņi kritiski vērtē arī sociālās palīdzības sistēmu un pauž šaubas par profesionālās izaugsmes iespējām.

Galvenie temati