23:32 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Kāpēc Īrijā samazinās viltus līgavu skaits no Latvijas

Kāpēc Īrijā samazinās viltus līgavu skaits no Latvijas

© Flickr/ Ly Thien Hoang (Lee)
Latvijā
Saņemt īso saiti
89

Fiktīvo laulību mērķis – apiet ES migrācijas likumu un legalizēties Eiropas valstī.

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nesen,  tiekoties ar Īrijas vēstnieku Latvijā Šeimusu Makeingusu, augsti novērtējis abu valstu veikumu fiktīvo laulību novēršanā. Sputnik nolēma noskaidrot, kāpēc šo problēmu nākas risināt augstā diplomātiskā līmenī, un kā to var iespaidot Eiropas migrācijas krīze.

Popularitātes virsotni fiktīvas laulības Latvijas pilsoņu vidū sasniedza krīzes gados – jau 2009. gadā to skaits palielinājās vismaz trīskārt. Izmisušie cilvēki veseliem ciematiem devās uz ārzemēm peļņas meklējumos.

Sarežģītās ekonomiskās situācijas fonā saldie solījumi ar laulības līgumu nopelnīt līdz 10 tūkstošus eiro izskatījās kā pasaka. No viltus līgavas nekas netika prasīts, kā vien oficiāli brīvas sievietes statuss, un – pats galvenais — Latvijas pilsones pase. Uz solījumu makšķeres uzķērās gan Latvijas dzīvojošās, gan uz Angliju vai Īriju peļņā aizbraukušās sievietes.

Īrijas Nacionālā imigrācijas biroja dati liecina, ka fiktīvas laulības organizētājs sekmīga "pasākuma" gadījumā saņem vidēji 10 000 līdz 15 000 eiro. Pati līgava var sagaidīt tikai niecīgu atlīdzību par saviem pakalpojumiem. Lielākā daļa "līgavaiņu" ES ieradušies no Pakistānas (328 cilvēki), Indijas (114 cilvēki) un Bangladešas (74 cilvēki). Starp "līgavām" — ES pilsonēm — pirmo vietu ieņem līgavas no Portugāles (237), no Latvijas (71) un Ungārijas (69).

Lamatas pelnrušķītēm

Brīvas līgavas meklēšanas shēma ir vienkārša un efektīva: vervētāji aktīvi strādā sociālajos tīklos un iztaujā paziņas. Kad piemērots variants ir atrasts, fiktīvajai līgavai sāk solīt zelta kalnus.

Ja sieviete atrodas Latvijā, "līgavainis" sola ne tikai apmaksāt ceļojumu un uzturēšanos ārvalstīs un samaksāt par laulībām, bet arī četrus gadus maksāt ikmēneša "pabalstu" 250 eiro apmērā.

Lielākā daļa "līgavaiņu" ir Pakistānas, Indijas, Bangladešas un pat Nigērijas pilsoņi. Galvenais šādas laulības mērķis – apiet migrācijas likumu un legalizēties ES valstī.

Īrijā laulību skaits, kurās stājušās Latvijas pilsones un trešo valstu pilsoņi, ir lielākais ES. Izrādījās, ka Īrijā fiktīvas laulības noteikšanas mehānismi strādājuši ļoti vāji: migrācijas dienesti diezgan liberāli izvērtēja laulātos, un pat liela vecuma starpība viņiem neizraisīja aizdomas.

Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes rīcībā esošās informācijas, laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam fiktīvu laulību dēļ Latvijā anulētas 26 pagaidu uzturēšanās atļaujas.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" speciālisti apgalvo, ka galvenā šādu laulību problēma ir tā, ka "fiktīvās līgavas" nonāk pilnīgā savu ārvalstu līgavaiņu un vēlāk – vīru varā.

Fināls šiem stāstiem ir viens: līgavai atņem pasi, un labākajā gadījumā viņa kļūst par mājas verdzeni. Sliktākajā gadījumā viņu var nosūtīt strādāt uz bordeli. Protams, nekādu solīto naudu viņa nesaņem.

Slazdā ir iekritušas pat pieredzējušas "līgavas", kas uzskatīja, ka fiktīvo laulību var viegli šķirt. Īrijā vai Kiprā tas nemaz nav tik vienkārši. Īrijā iesniegt iesniegumu par šķiršanos var tikai pēc tam, kad pāris kopā nodzīvojis četrus gadus. Ir arī citi nepatīkami aspekti, piemēram, fiktīvā sieva vai vīrs nevar pretendēt uz personīgo īpašumu, bez "partnera" paraksta nevar paņemt kredītu bankā.

"Viltus līgavu" stāsti

Kad Ritvars piedāvāja 20-gadu vecajai Justīnei labi apmaksātu darbu fabrikā Īrijā, viņa neko ļaunu nedomāja. Meitenei piedāvāja samaksāt pat ceļa izdevumus. Īrijā Justīni sagaidīja sieviete vārdā Inta, kas sadarbojusies ar Ritvaru. Meitenei paskaidroja, ka fabrikas vietā viņai būtu jāslēdz fiktīva laulība ar trešās valsts pilsoni.

Justīne atteicās un pie pirmās izdevības aizbēga no mājām, kur viņu izmitināja. Viņa piezvanīja vienīgajam cilvēkam, ko pazina Īrijā — Ritvaram. Viņš ieteica doties pie pakistānieša Usmana, kurš varētu palīdzēt viņai ar darbu.

Izrādījās, ka arī Usmans ir fiktīvu laulību organizators. Justīni ar varu turēja kādā dzīvoklī, kur viņa tika brutāli izvarota. Pēc dažām dienām viņai izdevās bēgt un vērsties pēc palīdzības LR vēstniecībā Īrijā. Meitenei palīdzēja nokļūt mājās, Latvijā, kur viņa par notikušo paziņoja policijai.

Liliāna devās uz Īriju brīvdienās kopā ar draudzeni: bijusī klasesbiedre apsolījusi labu darbu restorānā. Naudu līdzi ņemt nevajadzēja — tikai dzimšanas apliecību un pasi. Lidostā klasesbiedrene sagaidīja draudzenes kopā ar savu melnīgsnējo vīru.

Draudzenēm piedāvāja fiktīvas laulības. Svešajā  valstī citas izejas meitenēm nebija. Liliānas līgavainis izrādījās Mohameds.

Sākumā viss bijis mierīgi — katrs gulējis zem savas segas, taču pēc kāzām vīrs sācis sist savu sievu, ieslēdzis viņu mājās un sācis viņas algu pārskaitīt uz savu kontu. Liliāna aizbēgusi, taču vīrs vajājis viņu vēl ilgu laiku un draudējis nogalināt viņu pašu un viņas dēlu, kas bija palicis Latvijā.

Riska grupa — Latvijas līgavas

"Mums ir izdevies panākt starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem noslēgto fiktīvo laulību skaita samazināšanos Īrijā. Tas kļuva iespējams, pateicoties lielai informatīvajai kampaņai," — stāsta Lāsma Stabiņa, HESTIA projekta vadītāja un nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (IeM).

Viņa uzsver, ka organizācija īpašu uzmanību pievērš Latvijas reģioniem un riska grupām. Arī atbalsts no Īrijas puses ir palīdzējis samazināt fiktīvo laulību skaitu: tika paplašinātas laulību reģistra darbinieku pilnvaras un izveidots speciāla policijas nodaļa. Ja līgavainis un līgava rada aizdomas, laulības reģistrācijas lūgums tiks noraidīts, un informācija par šo gadījumu tiks sniegta tiesībsargājošajām iestādēm.

Pašlaik Īrijas policija izskata lietas par 1700 laulībām, kas notikušas pēdējo divu gados. 50 laulības procesi ir iesaldēti, 22 cilvēki tiek apsūdzēti par nepatiesu ziņu sniegšanu vai viltus dokumentu iesniegšanu, arestēti daži fiktīvu laulību organizatori.

Statistika: 2014. gadā Īrijā noslēgtas 225 laulības starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem (par 22 vairāk nekā 2013. gadā). 142 no šīm laulībām noslēgtas ar to valstu pilsoņiem, kam bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja Īrijā (līdera vietas ieņem Pakistānas pilsoņi).

2015. gadā Īrijā bija reģistrēta 71 laulība starp Latvijas un trešo valsts pilsoņiem. Tādējādi latvieši ieņem otro vietu pēc Īrijā noslēgto laulību skaita. Pirmajā vietā atrodas Portugāles pilsoņi (122 gadījumi). Speciālisti uzskata, ka gandrīz puse no šīm laulībām tiek slēgta ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju ES.

2015. gada janvārī Iekšlietu ministrija sāka darbu pie starptautiskā projekta HESTIA, kura mērķis ir cīņa ar cilvēku tirdzniecību un fiktīvām laulībām.

Latvijā tīša un labprātīga fiktīvas laulības noslēgšana par atlīdzību tiek uzskatīta par noziegumu, par ko var iestāties vervētāja, starpnieka, organizatora, kā arī laulībā stājušās personas kriminālatbildība. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu no viena līdz pieciem gadiem, — saka Lāsma Stabiņa.

Migrācijas krīze padziļinās problēmas

Vai pašreizējais Latvijas bēgļu pieplūdums Eiropā, ietekmēs viltus laulību skaitu? "Eiropola ziņojums no 2016. gada 18. februāra liecina par to, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos ir būtiski ietekmējusi cilvēku tirdzniecību. Pastāvs aizdomas, ka mēģinājumi piespiest sievietes stāties fiktīvās laulībās, lai saņemtu uzturēšanās atļauju ES, pieaugs," — apliecina IeM pārstāve.

Tiesa, Latvija negrasās dusēt uz lauriem —sabiedrības informēšana turpinās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām iedzīvotāju grupām, kas īpaši pakļautas ietekmei un manipulācijām. Visbiežāk par upuriem kļūst jaunieši no bērnu namiem, personas ar fiziskām vai psiholoģiskām problēmām un ilgi bez darba palikušie vai kredītu jūgā nokļuvušie cilvēki.

Galvenie temati