14:06 22 Augusts 2017
Rīga+ 18°C
Tiešraide
Pie Latvijas un Krievijas robežas

Lielais Latvijas mūris: kam vajadzīgs žogs 17 miljonu eiro vērtībā

© Sputnik / Oksana Dzadan
Latvijā
Saņemt īso saiti
637

Iespējams, jau šogad parādīsies 90 kilometrus garais žogs uz Latvijas un Krievijas robežas. Tā izmaksas ir šokējošas – 17 miljoni eiro. Vladimirs Dorofejevs nolēma robežsargiem pajautāt, ko viņi cels par tādu naudu un no kā norobežosies.

RĪGA, 18. feb. – Sputnik. Žogs uz Latvijas robežas ar Krieviju patiešām parādīsies. Divus metrus augsts, no resnas stieples  (diametrs – vismaz 3,3 mm), augšdaļā – dzeloņstiepļu spirāle. Metāla paneļi tiks stiprināti pie zemē ieraktiem betona stabiem. Vārdu sakot, parasts žogs. Dažā labā uzņēmumā ir nopietnākas būves. No kurienes summa – 17 miljoni eiro?

Pirms robežas apmeklējuma Sputnik izpildīja mājas darbu un piezvanīja vairākiem uzņēmumiem, kas izgatavo un uzstāda nožogojumus. Minētā augstuma un konfigurācijas žogs maksā apmēram 23-27 eiro metrā. Tātad 90 kilometrus garš, uz līdzenas zemes izbūvēts žogs izmaksās ne vairāk kā 2,5 miljonus eiro. Kam tiks iztērēti vēl 15 miljoni?
Lai parādītu Sputnik, kas un kāpēc tiek celts, latviešu robežsargi mūs uzaicināja pastaigāties un parādīja vietu, kur tiks būvēts superžogs.

Meži, meži, tumšie meži

Kopā ar savu gidu-pavadoni, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes nodrošinājuma dienesta vadītāju pulkvežleitnantu Juri Dmitrijevu cīnāmies cauri meža dubļiem. Iecirknī, kur tiks būvēts žogs, slejas mežs. Stāvam biezoknī. Pa sniegotajiem ceļiem šurp atkulties izdevās tikai robežsardzes džipā.

"Šeit stāvēs žogs, kas atdalīs Latviju no Krievijas," – Juris rāda divus stabus.

Vienu no tiem rotā zaļas un sarkanas svītras ar Krievijas ģerboni. Otrs ir balts, ar divām tumšsarkanām svītrām, kas simbolizē Latvijas karogu. Starp tiem – neliels betona stabiņš. Divus mežu masīvus atdala pašaura stiga.

Stigu dēvē par "vizoru", un drīz vien tā tiks paplašināta. Šim nolūkam no abām pusēm mežs tiks izcirsts pusotra desmita soļu attālumā no robežas. Latvijas puse – par 12 metriem, Krievija – vismaz par 20 metriem. Dažu gadu laikā Latvija un Krievija ir apzīmējušas robežu gandrīz pilnībā.

Painteresējos par to, kas maksās par meža izvešanu? Vai šie darbi ietilpst žoga uzstādīšanas cenā?

Juris stāsta, ka teritoriju apzīmē un 12 metrus plato stigu iztīra Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisija. Šogad komisija ir iezīmējusi robežu visos iecirkņos.
Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc darbs vilcies tik ilgi, Juris parausta plecus.

"Uz šo jautājumu varēs atbildēt tikai politiķi, turklāt tie, kuri jau sen vairs nav pie teikšanas mūsu valstī. Strīdīgos jautājumus mūsu valstis atrisināja tikai 2007. gadā, kad premjerministra amatu ieņēma Kalvītis. Vienlaikus sākās robežas demarkācija. Taču skaidrs, ka divas valstis sadalīt būs grūtāk nekā divām vasarnīcām uzcelt apkārt žogu. Kopīgā robeža ir 274 kilometri, tā ved pāri upēm, mežiem un purviem,"- viņš stāsta.

2009. gadā tika noteikta demarkācijas komisijas darba kārtība, izraudzīti locekļi. Trīs gadus lēma, kā būtu jāsagatavo dokumentācija un juridiskā bāze. Tā nu ģeodēzisti un kartogrāfi pie darba ķērās tikai 2012. gadā. Katrā iecirknī tika lemts, vai robeža tiks novilkta šeit vai mazliet pabīdīta. Pašlaik jau uzstādīti 637 robežstabi ar mūsu valstu ģerboņiem.

"Kāpēc jāpārvieto robeža?" – es jautāju, purvā stigdams.

"Robežsardzes ērtībām," – robežsargs pacietīgi skaidro un pastiepj roku, lai palīdzētu izkļūt no stiegroņa.
"Lai pašu robežu varētu kontrolēt gan mūsu puse, gan krievu robežsargi – tā, lai kādā pusē nepaliktu purvs, kam nav iespējams piekļūt, bet no otras puses – lielisks sauss meža iecirknis. Nācās apmainīt valstu teritorijas iecirkņus, pabīdīt robežu par desmit metriem uz vienu vai otru pusi. Kaut ko mēs atdevām, kaut ko atdeva mums. Rezultātā neviens nav palicis zaudētājos, un robeža ir ērta," – stāsta Dmitrijevs.

Stāt! Šaušu!

Robeža nedaudz atgādina nesakoptu būvlaukumu: vietām mežs ir nolaists, citviet – jau izvests. Redzams, ka labiekārtošanas process rit uz priekšu.
Nespēju saprast, kā līdz šim bija iespējams aizturēt robežpārkāpējus.
"Gāja grūti, un īpašas jēgas nebija," – nopūšas Juris un atgādina, ka tikai 2013. gadā nelikumīga robežu šķērsošana esot kļuvusi par kriminālnoziegumu. Agrāk tas esot bijis administratīvs pārkāpums.

"Noķeram kontrabandistu. Viņš ir nastu nometis un apgalvo, ka vienkārši pastaigājis. Piemēram, decembrī devies sēņot. Fiksējam pārkāpumu, nogādājam pie robežas, noformējam protokolu un laižam vaļā. Viņš tūlīt pat atkal iet pāri robežai," – sūdzas Juris.

"Stāt! Robežsardze!" – šķiet, esam atrasti. Patiešām, garām gājusi robežsardzes patruļa ar suni. Viņi atraduši pazaudēto cimdu un devušies pa pēdām. Patruļā – vīrietis ar mugursomu un pievilcīga sieviete ar suni.

Juris paskaidro, ko viņš atvedis līdz robežai un ļāvis pieiet pie robežstabiem, kur pieeja aizliegta visiem, izņemot robežsargus. Patruļa atgriežas pie sava darba, mēs turpinām pastaigu.

"Tātad tā jūs ķerat arī spiegus?" – es interesējos.

"Kādus spiegus?" – robežsargs smejas.

Viņš stāsta, ka agrāk esot bijuši tikai kontrabandisti un vietējie sēņotāji; tagad šim pulkam pievienojušies nelegālie imigranti no Austrumu valstīm, kuri mūsu valsti šķērso tranzītā.

"Pēc tam, kad robeža tika apzīmēta, sēņotāji te vairs neieklīst, bet kontrabandisti ir ķērušies pie cilvēku pārvešanas. 1991. gadā robežsargi kontrolēja tikai galvenos ceļus. Vietējo meža taku pazinēji regulāri kursēja turp un atpakaļ," – stāsta Juris.

Taču jau 1992.gadā visa robeža tika kontrolēta pilnībā. Nu, bet pirms pāris gadiem, kad robežas šķērsošana kļuva par kriminālnoziegumu, aizturēti tikai pāris cilvēki ar kontrabandas cigarešu kravu.

Pēc temata

Pieklājīgi un zaļi: latvieši robežas sardzē
Gaisa desantnieku mācības pie Latvijas un Krievijas robežas
Simtiem desantnieku ar izpletņiem piezemējušies sniegotajos Pleskavas laukos
Desmitiem rezervistu ignorējuši militārās mācības

Galvenie temati