06:32 27 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2143
  • RUB91.2538
Baltijā
Saņemt īso saiti
69

Baltijas valstu demogrāfijā var notikt tas pats, kas bija vērojams pēc 2008.-2009. gada krīzes, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 11. janvāris – Sputnik. Aizvadītā gada nogalē Lietuvā tika konstatēts pozitīvs migrācijas rādītājs – no janvāra līdz novembrim valsti pametuši 30 776 pastāvīgie iedzīvotāji – par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.

Pie tam uz Lietuvu pārcēlies 45261 cilvēks – 1,2 reizes vairāk nekā šajā periodā 2019. gadā.

Statistikas departamenta dati par decembri liecina, ka Lietuvā dzīvo 2 793 694 cilvēki.

Politiskais analītiķis un ekonomists Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva norādīja, ka Baltijas valstīs politika ir guvusi priekšroku pār ekonomiku, tāpēc krīzes periodā lielākus zaudējumus var ciest mazais un vidējais bizness.

"Šogad, kad pandēmija beigsies un ES iekšējās robežas atvērsies pilnā mērā, būs tas pats, kas notika 2008.-2009. gadā, kad no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizbrauca simtiem tūkstošu cilvēku. Dažu mēnešu laikā šīs valstis zaudēja desmito daļu darbspējīgo iedzīvotāju.

Tagad es nesaskatu nekādus īpašus atbalsta pasākumus mazajam un vidējam biznesam. Pirmkārt, viņiem (Baltijas valdībām – red.) nav naudas šādiem nolūkiem. Otrkārt, nav vēlēšanās.

Šajos apstākļos kravu pārvadātājiem un pakalpojumu nozarei atliek vien pārvākties uz Rietumeiropu un tur iekārtoties darbā. Jebkura krīze ekonomijā Baltijas valstīs vienmēr rada migrācijas vilni," viņš paskaidroja.

Pēc temata

ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Ģirģens: Eiropai draud migrācijas krīze, Latvija izskatās pēc paradīzes
Eksperts: Eiropa ne velti bīstas no jaunas migrācijas krīzes
Tagi:
migrācija, pandēmija, Baltija

Galvenie temati