14:55 19 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2064
  • RUB89.5913
Baltijā
Saņemt īso saiti
45

EDSO jaunais augstais komisārs minoritāšu jautājumos plāno strādāt pie idejas par līdzsvaru starp valsts valodas popularizāciju un mazākumtautību valodu aizsardzību dažādās sabiedriskās dzīves jomās.

RĪGA, 29. decembris – Sputnik. Centieni stiprināt valsts valodu Ukrainā un Baltijas valstīs ir jālīdzsvaro ar pasākumiem mazākumtautību valodu aizsardzībai, paziņoja  Kazahstānas ārlietu ministrs,  EDSO jaunais augstais komisārs minoritāšu jautājumos Kairats Abdrahmanovs intervijā RIA Novosti.

Sarunā ar ziņu aģentūru Abdrahmanovs atzīmēja, ka pēdējos gados vairākās EDSO valstīs aktivizējušies centieni stiprināt valsts valodas lomu. Valstīm ir tādas tiesības, taču šie centieni ir jālīdzsvaro ar pasākumiem mazākumtautību valodu popularizācijai un aizsardzībai, arī izglītības sfērā, viņš uzsvēra.

"Venēcijas komisijas slēdziens, kas atbilst arī Augstā komisāra minoritāšu jautājumos ieteikumiem par politiku šajā jomā, satur konkrētus ierosinājumus par to, kā panākt tādu līdzsvaru. Sākot pildīt savas Augstā komisāra minoritāšu jautājumos funkcijas, esmu apņēmies pievērst uzmanību šiem jautājumiem prioritārā kārtībā," atklāja Abdrahmanovs.

Viņš norādīja, ka komisārs var piedāvāt bagātīgu pieredzi tamlīdzīgas pieejas īstenošanā un tā var noderēt katrai dalībvalstij, kas vēlas pastiprināt savs daudzveidīgās sabiedrības integrāciju.

"Tāpat kā Ukrainā, arī Baltijas valstīs manam ofisam ir plaša pieredze, kas ietver arī konfidenciālu dialogu jautājumos par valodu un izglītību. Plānoju pieturēties pie savu priekšgājēju līnijas šajā kontekstā, proti, popularizēt ideju par līdzsvaru starp valsts valodas popularizāciju un mazākumtautību valodu aizsardzību dažādās sabiedriskās dzīves jomās, ieskaitot izglītību,," paziņoja Abdrahmanovs.

Bijušais Kazahstānas Ārkārtas un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā un Dānijā, bijušais Kazahstānas ārlietu ministrs Kairats Abdrahmanovs stājies EDSO augstā komisāra minoritāšu jautājumos postenī Lamberto Zanjēra vietā šī gada decembra sākumā viņs ir pirmais NVS un Austrumāzijas valsts pārstāvis EDSO vadībā. Viņa kandidatūru atbalstīja visas EDSO dalībvalstis.

Viņa priekšgājējs Zanjērs vairākkārt kritizēja Baltijas valstis, it īpaši Latviju par nepietiekami ātru nepilsonības problēmas risināšanu un uzbrukumiem mazākumtautu valodām skolās.

Ukrainas parlaments 2017. gadā pieņēma likumu, kas paredzēja vidusskolu pāreju pie ukraiņu valodas. Vēlāk, 2020. gada 16. janvārī parlaments apstiprināja jaunu likumu, kurā detalizēti noteikumi pārejai pie mācībām ukraiņu valodā. Valsts izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka mācību gada beigās valstī funkcionēja 125 valsts krievvalodīgās skolas un 43 privātskolas.

Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kas paredz: no 2019./20. mācību gada sāksies pakāpeniska pāreja pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreju pie mācībām latviešu valodā plānots noslēgt 2021. gada 1. septembrī. Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valoda. Krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā 40% iedzīvotāju.

Pēc temata

Kā Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Lavrovs aicināja UNESCO izrādīt stingru nostāju un aizstāvēt krievu skolas Latvijā
Mitrofanovs: krievu jautājuma risinājums Latvijā ir, tikai valdība iebilst
Tagi:
valoda, EDSO

Galvenie temati