12:11 26 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Baltijā
Saņemt īso saiti
32

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu apliecināja, ka Tallina vēlas dāvāt jaunu impulsu attiecībām ar Maskavu, taču starptautisko attiecību kontekstā.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Igaunija nav atsaukusi uzaicinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Tartu, taču atbildi uz ielūgumu nav saņēmusi. Tallinai nav teritoriālu pretenziju Krievijai, taču robežu līguma ratifikācija ieilgst, un prognozes par šī procesa ritumu nav. Šādas atbildes Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu sniedza uz aktuālākajiem jautājumiem Krievijas un Igaunijas attiecību jomā intervijā izdevumam "Kommersant".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide vizītē Maskavā 2019. gadā uzaicināja Krievijas prezidentu piedalīties VIII Pasaules somugru tautu kongresā Tartu. Forums bija plānots 2020. gadā, tomēr koronavīrusa dēļ to atlika līdz 2021. gada vasarai. Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pastāstīja, ka ielūgums vēl joprojām ir spēkā.

"Mēs patiešām uzaicinājām virkni valstu vadītāju, tomēr Krievijas prezidenta atbildi uz oficiālo ielūgumu neesam saņēmuši. Ielūgumi ir spēkā visiem, karantīnas laikā tie netika atsaukti," teica Reinsalu.

Jautājumā par iespējamām pārrunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu politiķis paziņoja, ka Tallina ir gatava dialogam, tomēr tikšanās pagaidām nav plānota.

"Dažādos starptautiskajos pasākumos esam sasveicinājušies, tomēr divpusējas tikšanās nav bijušas. Tāda pati situācija jau ilgus gadus ir arī citiem maniem kolēģiem no Baltijas valstīm," teica Reinsalu.

Jautāts par krievijas un Igaunijas robežlīgumu ratifikāciju, ministrs atbildēja, ka pandēmijas laikā šis jautājums nav apspriests.

"Turklāt Krievijas valdība saistījusi līgumu ar Igaunijas politisko pozīciju. Pašlaik tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un es nevaru neko prognozēt.

Ja jūs jautājat, vai Igaunijas valdība plāno nākotnē izvirzīt teritoriālās pretenzijas Krievijai, mana atbilde ir noliedzoša.

Neko tamlīdzīgu mēs neplānojam. Tomēr no starptautisko tiesību viedokļa pirms jaunā līguma stāšanās spēkā darbojas vecais. Tas nozīmē, ka formāli spēkā ir 1920. gada Tartu miera līgums," teica Reinsalu.
Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā.

Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.

2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.

Pēc temata

Ļoti bīstams ceļš: Igaunija neparakstīs robežlīgumu ar KF
Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija nepretendēs uz Pitalovas rajonu
Tartu Miera līguma simtgade. Igaunija atvērusi Pandoras lādi
Igaunijas parlamenta spīkers paudis viedokli par robežlīgumu ar Krieviju
Tagi:
teritoriālās pretenzijas, Vladimirs Putins, Urmass Reinsalu, Krievija, Igaunija

Galvenie temati