23:33 25 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Baltijā
Saņemt īso saiti
26

Daudzi Sāremā salā uzskata Elmāru Ilmu nevis par brīvības cīnītāju, bet gan par noziedznieku. Toties Igaunijas parlamenta spīkers ir pārliecināts, ka "mežabrālis" ir varonis.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Lūlupes ciemā Sāremā salā atklāts piemineklis vienam no vislabāk pazīstamajiem valsts "mežabrāļiem" un viņa komandai, vēsta EER.

Piemineklī iegravēts vienības "lidojošā nāve" komandiera Elmāra Ilpas vārds, kā arī Redezes Tomsones (vienīgā sieviete vienībā) un Fēliksa Vahtera Aleksandra Tūlinga vārdi – viņi gāja bojā kopā ar Ilpu vienības likvidācijas operācijā 1950. gadā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Henn Põlluaas (@hennpolluaas)

Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pīluāss (EKRE), kurš nodēvēja "mežabrāļus" par brīvības cīnītājiem.

"Mežabrāļi un vēlākie disidenti, visa šī tēma, viņu cīņa, mērķi un idejas ir izskatīti pārāk maz, ar zināmu kauna intonāciju. Viņi ir mūsu varoņi. Viņi cīnījās par Igaunijas neatkarību, par mūsu tautu, un mums viņiem jāpateicas un, neapšaubāmi, droši par to jārunā," teica Pīluāss.

Portāla dati liecina, ka Sāremā iedzīvotāju domas par Ilpu dalās. Daudzi uzskata viņu par noziedznieku, uz kura rokām ir vietējo iedzīvotāju asinis.

"Mežabrāļiem" veltītā pieminekļa uzstādīšana Igaunijā rada plaisu sabiedrībā un pazemo veterānus, norādīja Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes loceklis Aleksandrs Brods, vēsta RIA Novosti.

"Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas vadība turpina sistemātisku politiku nacistu atbalstītāju un sekotāju glorifikācijai... Slavinot "mežabrāļus", Igaunijas vadība rada plaisu mūsdienu sabiedrībā, izkropļojot vēsturi, turpinot iesīkstējušas rusofobijas kuru, pazemojot vēl dzīvos Lielā Tēvijas kara veterānus," viņš uzsvēra.

Brods atzīmēja, ka Baltijas valstu valdības "mežabrāļu" darbību traktē vienpusīgi, dēvējot viņus par tautas varoņiem, cīnītājiem pret "padomju okupāciju".

"Pie tam tiek noklusēts, ka šīs, pēc būtības, bandītiskās vienības, pēc kara slepkavoja mierīgos iedzīvotājus, arī bērnus, uzbruka ciemiem. Starp "mežabrāļiem" bija arī tādi, kas sevi aptraipīja ar sadarbību ar nacistiem, tostarp nežēlīgi slepkavojot ebrejus," uzsvēra Brods.

Pēc viņa domām, tamlīdzīga atmosfēra spēj radīt tikai "radikālu nacionālistu paaudzi", kas naidīgi noskaņoti pret Krieviju un tās iedzīvotājiem.

"Tādi apstākļi pieprasa no mūsu valsts, tās pilsoniskajiem aktīvistiem pastiprināt Baltijas valstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu," konstatēja Cilvēktiesību padomes loceklis.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kas cīnījās pret padomju varu 40.-50. gados Baltijas valstu teritorijā un atbalstīja to valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Pārsvarā "mežabrāļi" aizgāja partizānos pēc Igaunijas atbrīvošanas no fašistiem 1944. gadā cerībā izvairīties no soda par vācu okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem: viņi piedalījās civiliedzīvotāju, arī ebreju masu slepkavībās. "Mežabrāļi" organizēja vienības cīņai pret komunistiem un terorizēja padomju dzīve lojālos mierīgos iedzīvotājus.

"Mežabrāļu" kopskaits Igaunijā pēckara gados sasniedza 30 tūkstošus. Kustība saruka 1953, gadā, tomēr pēdējais "mežabrālis" Augusts Sabe tika likvidēts sadursmē ar VDK darbiniekiem tikai 1978. gada septembrī.

Pēc temata

Lietuvas pilsētas mērs atteicies novākt pieminekli "mežabrālim"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Lietuvas "mežabrāļi" saņems Brīvības prēmiju
Lietuvā saņemtas sūdzības par telekanālu "Rossija 24" mežabrāļu jautājumā
Tagi:
piemineklis, Mežabrāļi, Igaunija

Galvenie temati