Eksperts: Eiropai laiks tikt skaidrībā ar ASV projektu savā teritorijā

© Foto : mk.gov.lv / Valsts kancelejaФлаги Балтийских стран на башне
Флаги Балтийских стран на башне - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ja Brisele tagad sāks atbalstīt "Austrumu partnerības" dalībniekus, ES mainīs līdzsvaru strīdā ar Vašingtonu par labu amerikāņiem.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu aicināja Latviju, Lietuvu un Vāciju atbalstīt "Austrumu partnerības" valstis to vēlmē iestāties Eiropas Savienībā, vēsta Rubaltic.ru.

Baltijas valstu interese par "Austrumu partnerību" ir saprotama – tā ir iespēja celt savu nozīmi, jo tas ir vienīgais politiskais projekts, kas tām uzticēts, atzīmēja politologs, Politisko ekspertu un konsultantu asociācijas padomes loceklis, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Politiskās teorijas katedras docents Kirils Koktišs.

"Šis projekts Baltijas valstīm ir ļoti svarīgs. Tomēr Eiropas Savienībai tās pašreizējā politiskajā situācijā nodarboties ar "Austrumu partnerību" nozīmē būtiski izkaisīt spēkus. Projekts atbalsta uz ASV orientētas valstis, un iznāk, ka Eiropa uz sava rēķina apmaksās pati savas problēmas saziņā ar Vašingtonu," Koktišs paskaidroja sarunā ar Sputnik Latvija.

Piedalīties "Austrumu partnerības" attīstībā Eiropas Savienībai nozīmē investēt amerikāņu projektā – sanitārajā kordonā ap KF, un Briselei tas nav īpaši izdevīgi.

Президент Литвы Гитанас Науседа на видеосвязи с президентами балтийских стран - Sputnik Latvija
Lietuvas prezidents paziņoja, kas patlaban vajadzīgs "Austrumu partnerībai"

"Daudz izdevīgāk būtu noregulēt attiecības ar ASV, bet pēc tam tikt skaidrībā, ko darīt ar amerikāņu projektu savā teritorijā. Ja ES šeit un tagad sāks atbalstīt "Austrumu partnerību", tā mainīs līdzsvaru strīdā ar Vašingtonu par labu amerikāņiem," secināja Koktišs.

Projektu "Austrumu partnerība" ES izveidoja 2009. gadā. Brisele norādīja, ka tā mērķis ir ES starptautisko sakaru attīstība ar sešām pēcpadomju telpas valstīm: Azerbaidžānu, Armēniju, Baltkrieviju, Gruziju un Moldovu, kā arī Ukrainu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis Briselē Vladimirs Čižovs atzīmēja, ka Maskava iebilst pret to, ka virkne NVS valstu tiek nostādītas mākslīgas dilemmas priekšā – vai nu uz priekšu, "gaišajā nākotnē" ar ES, vai atpakaļ – ar Krieviju.

Ziņu lente
0