08:55 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Baltijā
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (718)
112

Brisele zaudējusi interesi par izķidātajām Baltijas valstīm un novirzījusi savu uzmanību uz Poliju, kura neapjuka un kļuva par maigu telēnu gan Eiropas Savienībai, gan ASV.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Kā vēsta Sputnik Lietuva, Polija, Itālija, Spānija un Grieķija kļūs par jauniem galvenajiem līdzekļu saņēmējiem no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Taču Lietuva vairākkārt uzstāja uz nepieciešamības vienlīdzīgi sadalīt līdzekļus no jaunā fonda.

Baltijas valstis vairs nav tik interesantas Briselei, tādēļ cerēt uz ES palīdzību tām nenākas, paskaidroja Sputnik Latvija politologs, portālā "Sonar 2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

"Visu, ko eirobirokrātija vēlējās no Baltijas valstīm, tā jau ir saņēmusi. Darbspējīgie pilsoņi ir pārvākušies, republikas ir zaudējušas ekonomisko suverenitāti un nerada nekādu konkurenci, savukārt militāri politiskajā ziņā pilnībā atrodas zem NATO cepures. Briseli Baltijas valstis vairs neinteresē, tā saglabā tajās minimālas dotācijas," konstatēja Uralovs.

Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienība novirza savu interesi uz Poliju.

"Varšava pozicionēta kā galvenais ASV partneris reģionā. Pēc tam, kad Ukraina nonāca ārvalstu vadības varā, starp KF un Rietumeiropu tika organizēts sanitārais kordons – no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Par tā galveno operatoru kļuva Polija, savukārt Baltijas republikas izrādījās nevajadzīgas – tās savu Krieviju savaldošā posma lomu jau ir nospēlējušas," paskaidroja Uralovs.

Politologs uzsvēra, ka Polija kļuvusi par galveno palīdzības saņēmēju gan no Eiropas Savienības, gan no ASV.

"Kā maigs telēns sūc divu mātīšu krūtis, tā arī Varšava saņem ekonomisko palīdzību no Briseles, savukārt militāri politisko – no Vašingtonas. Ne pēdējo lomu šeit spēlē Polijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un gatavība izpildīt sabiedroto norādījumus," atzīmēja Uralovs.

Paredzēts, ka Eiropas antikrīzes fonda apjoms sastādīs 750 miljardus eiro, no kuriem 500 miljardus ES dalībvalstis saņems dotāciju veidā, savukārt atlikušos 250 miljardus – kredītu veidā. ES valstis joprojām nav saskaņojušas fonda parametrus, savukārt bez vienbalsīguma šajā jautājumā fonds nevar uzsākt palīdzības sniegšanu.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu slēgšanu, masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. ES ekonomika šo pasākumu dēļ ir nopietni cietusi. Saskaņā ar aktuālākajām Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP šogad nokritīs vairāk nekā par 7% pret 1,5% izaugsmi pērn.

Балтию выдоили и выбросили: Уралов назвал новый интерес Евросоюза
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (718)

Pēc temata

ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Baltijas valstis nav pārliecinājušas Poliju – tā savas robežas neatvērs
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija, Polija, ES

Galvenie temati