RĪGA, 15. februāris – Sputnik. ASV bruņoto spēku dislokāciju Baltijas reģionā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nodēvēja par "spēcīgu bremzējošu faktoru Krievijai,", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Prezidenta pils preses dienestu.
Lietuvas līderis piedalās ikgadējā Minhenes drošības konferencē. Tās ietvaros viņš uzstājās ar runu diskusijā, kas bija veltīta Baltijas valstu drošības jautājumiem.
"Bez ASV un citu sabiedroto NATO atbalsta mēs nevarētu efektīvi apturēt "Krievijas draudus". Mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un ģeopolitiskais stāvoklis prasa no mums maksimāli efektīvu resursu izlietošanu. Svarīgi, lai NATO spēki Lietuvā būtu maksimāli sagatavoti, pastāvīgi uzlabotu iemaņas, piedalījās mācībās kopā ar Lietuvas Bruņotajiem spēkiem un nepieciešamības gadījumā ātri saņemtu atbalstu," paziņoja Nausēda.
Prezidents piebilda, ka nespēj iedomāties efektīvu savaldīšanu "bez ASV līdzdalības".
Baltijas valstu un Polijas politiķi pastāvīgi ziņo par it kā augošajiem "Krievijas draudiem". Viņi lūdz palīdzību no sabiedrotajiem NATO, dislocē savās teritorijās alianses militāro kontingentu un tehniku, ka arī iegādājas bruņojumu.
Piemēram, poligonā Pabradē Lietuvā līdz šī gada pavasarim dislocēts ASV armijas 1.divīzijas 9.pulka 1.bataljons kopā ar 30 tankiem Abrams, 25 kājnieku kaujas mašīnām Bradley un citu bruņojumu.
Lietuvas Valsts drošības departamenta nesenajā pārskatā Krievija nosaukta par "lielāko draudu faktoru Lietuvai un tās ārpolitikai".
Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus. Gluži pretēji, Krievijas valdība konstatējusi NATO spēku daudzkārtējo pastiprināšanos pie Krievijas robežām. KF Ārlietu ministrija norādīja, ka Ziemeļatlantijas alianse izmanto Rietumu histēriju bruņojuma un kontingenta paplašināšanai.
Daži eksperti uzskata, ka Viļņa izdomā pasakas par "biedējošo Krieviju", lai iebiedētu pati savus iedzīvotājus.
Iepriekš Krievijas senators Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka Lietuvai "Krievijas agresijas" atvairīšanas vietā nāktos pievērst uzmanību īstajiem draudiem – dotāciju sarukumam no Eiropas Savienības budžeta.
