23:35 21 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0801
  • RUB69.5480
Baltijā
Saņemt īso saiti
42

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzskata, ka Krievijas un Igaunijas robežas līguma ratifikācijas jautājumā šogad nebūs vērojams nekāds progress, ņemot vērā abu pušu atšķirīgo viedokli par Tartu miera līgumu.

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzskata par maz ticamu, ka 2020. gadā spēkā stāsies jaunais Igaunijas un Krievijas robežas līgums.

"Vai prognozēju, ka 2020. gadā stāsies spēkā Igaunijas un Krievijas robežu līgums? Nē, es to neprognozēju," ministrs konstatēja radio Raadio Kuku ēterā.

Viņš piebilda, ka iepriekš Krievija saistījusi progresu robežu līguma ratifikācijas jautājumā ar prasību Igaunijai atteikties no rusofobās politikas.

"Taču mēs nepieturamies pie rusofobas politikas! Mēs šajā jautājumā nemainām savas neatkarīgās valsts būtību," skaidroja Reinsalu.

Pēc viņa vārdiem, Tallinai un Maskavai ir dažāda izpratne par Tartu miera līgumu: Igaunija uzskata to par spēkā esošu, bet Krievija – par vēsturisku dokumentu, kam nav juridiska spēka.

"Tāpēc es prognozēju, ka šajā jautājumā situācija nepasliktināsies, taču arī neuzlabosies," apgalvoja Igaunijas ārlietu ministrs.

Strīdi ap līgumu

Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā. Maskava uzskata Tartu līgumu par vēsturisku dokumentu, kas zaudējis juridisko spēku pēc Igaunijas iestāšanās PSRS sastāvā.

Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.

2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.

Ratifikācijas likuma pirmais lasījums Igaunijas parlamentā notika 2016. gadā, taču tā tālāka virzība tika apturēta, gaidot analoģiskas darbības Krievijā.

2018. gada janvārī KF vēstniecība Igaunijā paziņoja, ka "Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlreiz nepārprotami norādīja galveno šī soļa nosacījumu – normāla atmosfēra bez konfrontācijas abpusējās attiecībās. Krievija savas saistības izpildīja. Igaunijas valdībā turpinās rusofoba politika". "Šādā situācijā par pierobežas līgumu ratifikāciju runāt nenākas," tika uzsvērts paziņojumā.

Pēc temata

Vēsturnieks atbildēja uz Igaunijas varasiestāžu pretenzijām par Krievijas zemēm
Žogs uz Igaunijas un Krievijas robežas izrādījies bezpalīdzīgs vētras priekšā
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Tagi:
robeža, Krievija, Igaunija

Galvenie temati