RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Lietuva pērn uzņēmusi visvairāk imigrantu Baltijas valstu vidū, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Eurostat.
Saskaņā ar statistikas datiem, 2018. gadā Lietuva sniedza patvērumu 140 imigrantiem, savukārt sadalīšanas programmā piedalīsies 20 cilvēki.
Visvairāk imigrantu Lietuva uzņēmusi no Sīrijas, Krievijas un Tadžikistānas.
Latvija pērn uzņēma vien 30 imigrantu, desmit cilvēki iestājās sadalīšanas rindā, savukārt Igaunija – 20 cilvēku, pieci atrodas sadalīšanas programmā.
Pērn Polija sniedza patvērumu 435 cilvēkiem, kaut gan pirms dažiem gadiem tā atteicās pieņemt Tuvo Austrumu pilsoņus ES valstīs.
2018. gadā kopējais patvēruma lūdzēju skaits ES sastādīja gandrīz 333,4 tūkstošus cilvēku – tas ir gandrīz par 40% mazāk, nekā 2017. gadā.
Vairums imigrantu ir Sīrijas, Afganistānas un Irākas pilsoņi.
Aprīļa sākumā Lietuvā vienkāršoja iesniegumu iesniegšanu īslaicīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai republikā. Tagad dokumentu iesniegšana iespējama ne tikai Apgabala policijas galvenā komisariāta migrācijas nodaļā, bet arī Visaginas, Elektrēnu, Šaļčininku, Svenčiņu un Ukmerģes Migrācijas departamenta nodaļā.
Turklāt, Lietuvā atbalstīja piedāvājumu ieviest kvotas trešo valstu migrantiem, kuri ieceļo valstī peļņas nolūkos. Pirmā kvota ārzemniekiem, kuri vēlas strādāt Lietuvā, var tikt noteikta 2021. gadā.
Pērn Lietuvas Seims pieņēma ANO Drošas, regulējamas un sakārtotas migrācijas nodrošināšanas Globālās vienošanās rezolūciju.
Lietuvas konservatori Laurins Kasčūns un Audronis Ažubalis uzstājās ar asu šī dokumenta kritiku, norādot, ka vienošanās radīs augstu risku Lietuvas spējām patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz migrācijas politiku.
Sputnik Lietuva intervijā vēstures zinātņu kandidāts, politologs Mihails Smoļins norādīja, ka Baltijas valstīs drīzumā sāksies migrantu plūsma, kuri nav spējīgi saprast Baltijas iedzīvotāju darba ētiku. Pēc politologa sacītā, Brisele liks uzņemt migrantu plūsmas no Āzijas un Āfrikas, kurām nav nekādu sakaru ar Baltijas sabiedrību.
