Baltijā plīst pušu ģimenes institūts

© Sputnik / AlexTikhomirovСвадебные кольца
Свадебные кольца - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Socioloģiskā aptauja par jauniešu labklājību Baltijas valstī atspoguļojusi uztraucošu tendenci: gandrīz katras otrās kāzas beidzas ar šķiršanos, savukārt bērni biežāk dzimst ārlaulībā. Sevišķi uztraucoša situācija veidojas Igaunijā.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Igaunijā uz katrām simts laulībām ir 51 šķiršanās, Latvijā 47, Lietuvā – 42, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz ERR.

Kā vēsta izdevums, saskaņā ar pētījuma datiem, kuru veica projekta "Jauniešu dzīves kvalitātes pētījums Baltijas valstīs" ietvaros Latvijas Bērnu labklājības tīkls kopā ar partneriem Lietuvā un Igaunijā, Latvijā ārlaulībā piedzimst 41% bērnu, Lietuvā, kur ir stipras reliģiskas tradīcijas, – vien 27%.

Золотые обручальные кольца - Sputnik Latvija
Iedzīvotāji Latvijā sākuši biežāk precēties

Visaugstākais ārlaulībā dzimušo bērnu skaits ir Igaunijā – 56%. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji sastāda 43%.

ES vidēji 85% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem. Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks: Latvijā – 83%, Lietuvā – 81%, Igaunijā – 78%. Vidējais vecums, kad jaunieši uzsāk patstāvīgu dzīvi, Latvijā ir 27 gadi, Lietuvā – 26 gadi, Igaunijā – 23 gadi.

Pēc pētījuma autoru domām, šie un citi dati liecina, ka ģimenes loma sabiedrībā būtiski mainās.

Kā jau iepriekš stāstīja Sputnik Igaunija, 2018. gadā Igaunijā nedaudz pieaugusi dzimstība. Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem, valsts iedzīvotāju skaits gada beigās sastādīja 1 319 133, kas ir par 3499 cilvēkiem vairāk, nekā iepriekšējā gadā. Taču nosaukt demogrāfisko situāciju par apmierinošu nevar, jo iedzīvotāju skaits pieaug migrācijas dēļ.

Семья - Sputnik Latvija
Psiholoģe: daudzi latvieši pārstājuši ticēt laulībai

Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, jau 2035. gadā Baltijas valstu iedzīvotāju skaits samazināsies vairāk nekā par 30%. Pēc speciālistu domām, iedzīvotāju skaita samazināšanās pirmām kārtām ir saistīta ar krievvalodīgo aizbraukšanu. Līdz ar Baltijas valstu iestāšanos ES situācija tikai pasliktinājusies: daļa iedzīvotāju labākas dzīves meklējumos devusies strādāt uz ārzemēm.

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu valdībām nav vēlmes noturēt kaut vai tos, kas palikuši, – varasiestādes neapzinās pilnā mērā visu situācijas nopietnību. Taču no darbspējas iedzīvotāju skaita samazināšanās cieš arī valsts budžets, kas savukārt ierobežo iespējas veikt nepieciešamās sociālās reformas, kuras spēj mainīt situāciju.

Ziņu lente
0