17:47 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB88.1385
Baltijā
Saņemt īso saiti
78

Lielākos draudus Baltijas valstīm nes tas, ka viņi zaudē savu valstiskumu, atdodot svešās rokās nacionālās drošības jautājumus, uzskata ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministra ziņojuma projektā, kas nonācis vietējo mediju rokās, norādīts, ka valsts nespēj nodrošināt pilsoņu drošību pilnvērtīga konflikta apstākļos. Tāpēc Latvijas iedzīvotājiem pašiem jāuzņemas atbildība par sevi un saviem tuviniekiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēc Latvijas aizsardzības ministra domām, patlaban draudu līmenis ir tik augsts, ka valsts aizsardzība nav iespējama tikai ar militāriem līdzekļiem vien, tāpēc ir jāuzlabo valsts aizsardzības sistēma, kuras pamatā ir valdības un iedzīvotāju partnerība un iedzīvotāju gatavība pārvarēt krīzi kopā ar valsti.

Krievijas Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents, vēstures zinātņu doktors, ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs pastāstīja radio Sputnik, ka pasaulē nav spēcīgākas un agresīvākas militārās organizācijas nekā bloks NATO gan no bruņoto spēku skaitliskā sastāva, gan militārās tehnikas skaita viedokļa.

"Kas apdraud latviešus? Viņiem draud nabadzība, ja viņiem vairs nedos dāvanas no Eiropas Savienības un NATO. Lūk, kas viņus apdraud," – uzskata eksperts. Viņš piebilda, ka "ekonomika ir sagrauta, Baltijas jūras ekoloģija ir briesmīga – zivis tur šodien vairs ķert nevar".

Viņš ir pārliecināts, ka galvenais apdraudējums Baltijas valstīm ir cits: tās zaudē savu valstiskumu, atdodot nacionālās drošības jautājumus svešās rokās.

Iepriekš vēstīts, ka NATO militārā avangarda galvenie mērķi Baltijas valstīs ir placdarma paplašināšana alianses tālākai virzībai un Austrumiem, infrastruktūras sagatavošana sauszemes spēku un kara aviācijas dislokācijai. Ko vērta ir tikai "militārā Šengena" – centieni likumu līmenī vienkāršot lielu militāro grupējumu pārvietošanu ES. Lēnām, taču droši briest Karību krīze Baltijā (kodolraķetes Kubā neparādījās vienā mirklī).

ASV Eiropas drošība iniciatīvas (European Reassurance Initiative) budžets sasniedz daudzus miljardus, un Pentagons cenšas veidot, ekipēt un izvērst Austrumeiropā jaunas brigādes, kas varētu pastāvīgi "atrasties pie NATO frontes līnijas, mainot savas pozīcijas un pārvietojoties no vienas valsts uz otru, ieskaitot Poliju un Baltijas valstis".

Protams, neviens neilgojas pēc kodolkara, vienkārši amerikāņi uzskata, ka viņiem ir izredzes, ja liels ģeopolitiskais pretinieks sadursies ar sīkajiem, taču daudzajiem vasaļiem Eiropā, uzskata militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Pēc temata

NATO karavīri iemācījušies aizsargāt Latviju
Krievijas aizsardzības ministrs paskaidroja, kāpēc Krievija nedod mieru NATO
Mamikins: NATO tērē aizsardzībai 13 reizes vairāk, nekā Krievija, kur nu vēl vairāk
Ukrainā izdomāta izcila metode, kā iestāties NATO

Galvenie temati