14:38 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Zilaļģes

Baltijas jūra kļūst siltāka un zilaļģes aktīvi vairojas

© Sputnik / Вадим Анцупов
Baltijā
Saņemt īso saiti
164

Ja karstums nemitēsies, bīstamo cianobaktēriju – zilaļģu – koncentrācija Baltijas jūrā varētu kļūt lielākā visā novērojumu vēsturē.

RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik.  Baltijas jūras temperatūra vairāk nekā par pieciem grādiem pārsniedz ilggadējos vidējos rādītājus, vēsta MK Latvija, atsaucoties uz Dānijas Meteoroloģijas institūtu. Lielākajā daļā Baltijas jūras ūdens sasilis līdz +18…+24 grādiem, un tikai vietām ūdens ir vēsāks, galvenokārt piekrastē. Otrdienas naktī ūdens temperatūra Kurzemes un Vidzemes rietumu piekrastē nepārsniedza +14 grādus, ņemot vērā vēja virzienu no sauszemes.

Domājams, tuvāko divu nedēļu laikā ūdens temperatūra Baltijas jūrā sasniegs maksimālo rādītāju visa novērojumu laikā.

Ja karstums nemitēsies, bīstamo cianobaktēriju – zilaļģu – koncentrācija Baltijas jūrā varētu kļūt lielākā visā novērojumu vēsturē, paziņoja Zviedrijas meteoroloģijas un hidroloģijas institūta speciālisti. Patlaban cianobaktērijas jau uzbrūk gandrīz visā Baltijas jūras centrālajā daļā.

Сине-зелёные водоросли в Балтийском море
Zilaļģes Baltijas jūrā

Iepriekš Igaunijas Veselības departaments ieteica valsts iedzīvotājiem atturēties no peldēm vairākās vietējās pludmalēs. Taču Tallinas Tehniskās universitātes Jūras sistēmu institūta jūras mikrobioloģē Kaja Kūnisa-Beresa pastāstīja Sputnik Igaunija, ka patlaban vēja virziens ir mainījies, tāpēc lielākā daļa zilaļģu atgriezušās atklātā jūrā.

Kūnisa-Beresa atzīmēja, ka zilaļģes ir viens no senākajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Šobrīd sastopams liels skaits cianobaktēriju sugu, viņa norādīja, kas spējīgas uz fotosintēzi. Šie mikroorganismi var ātri vairoties, taču šim nolūkam tiem vajadzīgi labvēlīgi apstākļi: uzturvielām bagāts ūdens un augsta temperatūra. Ja ūdens temperatūra krītas, cianobaktērijas pazūd no piekrastes ūdeņiem.

Dažu sugu cianobaktērijas izdala cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamus toksīnus, tāpēc mikrobioloģe ieteica to aktīvas ziedēšanas laikā būt īpaši piesardzīgiem.

В целом море в районе Пирита чистое, но сейчас у кромки берега много водорослей
© Sputnik / Вадим Анцупов
Jūra Pirīta rajonā ir tīra, taču patlaban krastā vērojams liels daudzums ūdenszāļu

"Masveida ziedēšanas laikā cianobaktērijas var radīt cilvēkiem ādas apsārtumu, niezi vai izsitumus. Atbildes reakcija uz šīm aļģēm ir katram sava, viss atkarīgs no konkrēta cilvēka ādas jutīguma un alerģijas līmeņa," – norādīja Kūnisa-Beresa.

Ieteicams ierobežot bērnu un dzīvnieku uzturēšanos rajonos, kur vērojama augsta zilaļģu koncentrācija, jo šo baktēriju toksīni var kļūt par saindēšanās cēloni. Pēc saskares ar ūdeni, kurā zied šīs aļģes, noteikti jānomazgājas un jāpārģērbjas.

Pasaules Veselības organizācija vēsta, ka cianobaktēriju toksīni tiek klasificēti atbilstoši to ietekmei uz cilvēka organismu. Hepatoksīni ietekmē aknas, neirotoksīni – nervu sistēmu, Cylindroapermopsis raciborski sugas cianobaktērijas var izdalīt toksiskus alkaloīdus (organiski savienojumi), kas rada gastroenteroloģiskus simptomus vai nieru slimības. Zilaļģu saindēšanās simptomi līdzinās gripas pazīmēm: temperatūra, sāpes muskuļos, nelaba dūša, galvassāpes, diareja, drebuļi, vājums un iesnas.

Pēc temata

Peldēties aizliegts: pludmalē Rīgā konstatētas zilaļģes

Galvenie temati