10:10 12 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1041
  • RUB70.5319
Rimi

Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola – jautrie

© Wikipedia/ Titan
Baltijā
Saņemt īso saiti
84

Lietuvieši, kuri braukā pēc iepirkumiem uz ārzemēm, atšķiras viens no otra: uz Poliju pēc pulvera brauc trūcīgie uz ar dzīvi neapmierinātie, savukārt uz Latviju pēc alkohola – turīgāki optimisti.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Liela daļa lietuviešu braukā pēc pirkumiem uz kaimiņvalstīm, taču uz Poliju un Latviju brauc pavisam dažādi cilvēki, raksta Baltic Course.

Visa septembra garumā Polijā un Latvijā pie veikaliem tika veikta Lietuvas iedzīvotāju aptauja, kuri ieradās turp, lai iepirktos. Viņiem vaicāja, cik bieži viņi brauc pēc pirkumiem uz ārzemēm, ko pērk, cik naudas tērē un tml.

Lielveikals Čehijā
© РИА Новости / Александр Куранов

Tika noskaidrots, ka uz Poliju biežāk brauc pēc pārtikas, rūpniecības precēm un sadzīves ķīmijas, savukārt Latvijā parasti pērk alkoholu un pārtikas produktus.

"Pārsteidza viena lieta — cilvēku noskaņojums. Polijā cilvēki bija pietiekami bēdīgi. Tajā ziņā, ka visu vērtēja pesimistiski, bieži burkšķēja un vispār demonstrēja neapmierinātību. Bija redzams, ka viņi ir spiesti šeit braukt. Viņi reāli taupa uz visnepieciešamākajām precēm, iespējam, tādēļ arī izturas pret visu pesimistiski. Nepērkam un nepirksim Lietuvā, bija tādas un līdzīgas replikas. Latvijā noskaņojums bija labāks — pērkot alkoholu, viņi ekonomē, jo viņiem ir šāda iespēja," saka Viļņas universitātes Biznesa skolas partnerības docents Marjus Dubnikovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā lietuvieši pērk vairāk alkohola, nekā Lietuvā: iepērkas ilgākam laikam, pacienā kaimiņus, jo izdodas ietaupīt.

"Uz Poliju cilvēki biežāk brauc pēc pārtikas. Protams, pērk arī kaut kādu alkohola daudzumu, taču es domāju, kā tādu būs vairāk. Taču šeit cilvēki vairāk ir orientēti uz pārtiku, rūpniecības precēm un saimniecības precēm. Pārsteidza arī respondentu ienākumi. Redzams, ka uz Latviju brauc turīgāki cilvēki. Visbiežāk viņi dodas turp komandējumos. Jau atgriežoties, pērk līdzi alkoholu. Protams, viņu vidū ir vairāk Lietuvas ziemeļu daļas iedzīvotāju," uzsvēra Dubnikovs.

No citas puses skatoties, pēc viņa sacītā, Polijā vienā reizē patērē vairāk, nekā Latvijā: "Ir picēji, kuri tērē 500 un vairāk eiro. Viņu vidū bija tie, kuri patiesībā atbrauca ar dārgām mašīnām. Aptaujā nebija tāda jautājuma, taču viņi atzina, ka pērk arī zāles. Acīmredzami, tie, kas tērē vairāk, brauc pēc lētākām zālēm."

Pēc viņa sacītā, aptauja parādīja, ka alu Lietuvas iedzīvotāji pērk gan Polijā, gan arī Latvijā. Taču, ja Latvijā biežāk pērk vīnu vai dzirkstošo vīnu, tad Polijā — stipros alkoholiskos dzērienus:

"Iemesls ir ļoti vienkāršs — biežāk atbildēja, ka pērkam stipros, taču tādus, kuru nav Lietuvā — lielākoties uzlējumus. Savukārt, kas attiecas uz Latviju, teica, ka tur dzirkstošais vīns ir par 1-1,5 vai pat par 2 eiro lētāks," pastāstīja Dubnikovs.

Lietuvas Tirdzniecības kompāniju asociācijas izpilddirektors Laurins Vilims atzina, ka tas samazina vietējo uzņēmēju ienākumus.

"Tik salīdzinoši nelielam iekšējām tirgum kā Lietuvā pat neliels naudas daudzums, kurš aiziet citām valstīm, ir sāpīgs. Pēc ekspertu vērtējumiem, Lietuvas iedzīvotāji Polijā un Latvijā atstāj apmēram 1% no visa Lietuvas mazumtirdzniecības tirgus apgrozījuma, un tie ir apmēram 80 miljoni eiro gadā," pateica viņš.

Pēc viņa sacītā, it sevišķi to izjūt pierobežu reģionu tirgotāji:

"Dzirdējām no tirdzniecības kompāniju pārstāvjiem, ka pierobežas veikalos apgrozījums ir neliels. Taču tā nav parādība, tādēļ nedrīkst teikt, ka apgrozījums samazinājies pēdējā laikā."

Tāpat viņš uzskata, ka tuvākajā laikā Lietuvas iedzīvotāji joprojām braukās iepirkties pie kaimiņiem.

"Būdami reālisti, mums ir jāatzīst, ka Lietuvas iedzīvotāji braukās iepirkties uz citām valstīm, kamēr pastāvēs ievērojama cenu starpība uz pārtikas precēm, dzērieniem un pirmās nepieciešamības precēm. Nav svarīgi, lielu vai mazu, taču šādi braucieni rada negatīvu ietekmi gan uz mazumtirdzniecību, gan uz visu valsts ekonomiku," noslēdza asociācijas vadītājs.    

Pēc temata

La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Kā uzsākt savu biznesu: uzņēmēja stāsta par VID "palīdzību"
2016. gadā "Maxima Latvija" klienti "Paldies" kartēs uzkrājuši vairāk nekā 6 miljonus eiro

Galvenie temati