08:50 20 Septembris 2017
Rīga+ 9°C
Tiešraide
Igaunijas valsts karogs

Igauņu politiķis aicina pārvērtēt Holokaustu

© Sputnik / Vladimir Fedorenko
Baltijā
Saņemt īso saiti
28

Astoņpadsmit gadus vecs igauņu politiķis, Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) pārstāvis Knuts Tors Kaurs pauž simpātijas nacistiskās Vācijas ekonomiskajam modelim un noliedz Holokaustu.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Knuts Tors Kaurs ir EKRE jauniešu spārna "Zilā atmoda" pārstāvis. Igaunijas plašsaziņas līdzekļiem viņš pastāstīja, ka pozitīvi vērtē Trešā reiha ekonomisko politiku un uzskata, ka pagājušā gadsimta vidus notikumiem nav nekā kopēja ar to, ko pašlaik pieņemts dēvēt par Holokaustu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu stolitsa.ee.

Pie tam partijas vadība neuzskata, ka jauneklīgā konservatora uzskati būtu nosodāmi, informē portāls.

Gluži pretēji, Rīgikogu deputāts no EKRE Jāks Madisons un partijas Tartu reģionālās nodaļas valdes loceklis Lenno Pērnije atbalsta jaunieša interesi par vēsturi un neliekuļoto viedokli. Pērnije priecājas par to, ka "parādās aizvien vairāk darbīgu un gados jaunu cilvēku, kuri godīgi atklāj savu viedokli un ir gatavi atzīt pat patiesību, kas neatbilst vispārpieņemtajam viedoklim".

"Ko lai dara, ja Trešajā reihā bija pozitīvi aspekti, mums no tā nav jākaunās," — raksta Pērnije savā lapā Facebook.

Pēc deputāta Jāka Madisona domām, jaunā politiķa interese par vēsturi ir pozitīvi vērtējama. Viņš atzīmēja, ka lielākus draudus mūsdienu Igaunijai viņš jūt no atsevišķu Rīgikogu locekļu puses, kuri pozitīvi vērtē komunisma ideoloģiju.

"Vēsture vienmēr ir bijusi interpretējama, un nav brīnums, ja jaunieši kritiski izvērtē notikumus, kuru apspriešana ir aizliegta," — viņš uzsvēra.

Pazīstami skandālisti

Konservatori jau vairākkārt nonākuši mediju uzmanības centrā, it īpaši sakarā ar savām radikālajām idejām, kas diskriminē noteiktas valsts iedzīvotāju kategorijas.

Piemēram, jūnija sākumā EKRE pieprasīja, lai valsts iestādes informāciju presei sniegtu tikai igauņu valodā. Rīgikogu deputāts, EKRE priekšsēdētājs Martins Helme paskaidroja, ka viņa partija tādējādi vēlējusies atgādināt visiem ministriem, ka Igaunija ir igauņu valodā runājoša valsts. "Šeit mēs savā starpā runājam un rakstām igauniski. Tas attiecas uz visām ministrijām un valsts iestādēm," — teica Helme.

Viņš piebilda, ka partijai ir nozīmīga diskusija šajā jautājumā, jo tas skar igauņu valodas saglabāšanu.

Arī pirms tam EKRE izcēlās ar vairākiem skandāliem. Piemēram, 18. maijā konservatoru frakcijas locekļi iesniedza parlamentā likumprojektu, kas balsstiesības vietējās vēlēšanās dāvāja tikai Igaunijas, Eiropas Savienības un rietumvalstu pilsoņiem. Frakcijas priekšsēdētājs Martins Helme norādīja, ka pašreizējā kārtība, kas dāvā iespējas piedalīties vietējās vēlēšanās Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem vai personām bez pilsonības, pasaulē sastopama ļoti reti. Viņš paziņoja, ka dažās pašvaldībās nepilsoņu balsu lielā skaita dēļ "pie varas nonāk cilvēki, kuru domāšanas veids ir naidīgs valsts pamatiedzīvotājiem". Šo likumprojektu Igaunijas parlaments neatbalstīja.

Sabiedrību satrauca arī EKRE locekļa Georga Kirsberga priekšvēlēšanu programma — savā lapā internetā viņš publicēja vairākus lozungus, ar kuriem piedalīsies vietējās vēlēšanās 2017. gada rudenī, pēc tam — parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sputnik Igaunija informēja, ka cita starpā viņš ierosina, piemēram, atņemt balsstiesības nepilsoņiem, anulēt Igaunijas pilsonību "pret Igauniju kareivīgi noskaņotiem krieviem", ieviest sodu par "okupācijas" noliegšanu, atcelt kriminālatbildību par Holokausta noliegšanu un demontēt visus PSRS laiku pieminekļus. Tolaik EKRE frakcijas priekšsēdētājs Martins Helme paziņoja, ka partijai nav pamata saukt Kirsbergu pie kārtības.     

Pēc temata

Igaunija nepilsoņi turpinās balsot municipālajās vēlēšanās
"Kur nu vēl sliktāk". Igauņu nacionālisti ķērušies pie valsts robežas ar Krieviju
Politiskās bailes sasniegušas baltkvēli
Igaunijas konservatīvā Tautas partija aicina izstāties no ES

Galvenie temati