01:09 19 Jūlijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1611
  • RUB73.3067
Zuši

Eiropas Komisija rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā

© Wikipedia/ Dmitriy Konstantinov
Baltijā
Saņemt īso saiti
26

2018. gadā, Eiropas Komisija rosina palielināt kvotas siļķes, šprotu un laša zvejai, paturēt līdzšinējā līmenī mencas kvotas un aizliegt zušu zveju un pat makšķerēšanu.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija publicēja savus priekšlikumus jautājumā par izmaiņām zivju zvejas kvotās Baltijas jūrā 2018. gadā. Tie paredz palielināt kvotas siļķes, šprotu un laša zvejai, saglabāt līdzšinējā līmenī mencas kvotas, samazināt pārējās un aizliegt zušu ķeršanu.

Ieteiktās kvotas balstītas uz zinātniskiem Starptautiskās Jūras pētījumu padomes ieteikumiem un seko Baltijas jūras aizsardzības plānam, ko pieņēmušas ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments pagājušajā gadā. 

Kopīgiem spēkiem izdevies atjaunot dažus Baltijas jūras krājumus, piemēram, no 2012. līdz 2016. gadam kopējā biomasa atklātās jūras zonā ir palielinājusies par 50%. Tomēr Baltijas jūras bagātību saglabāšanai nepieciešami turpmāki pūliņi. Eiropas lauksaimniecības un zvejniecības ministri izskatīs EK priekšlikumu, galīgais lēmums tiks pieņemts Lauksaimniecības un zvejniecības padomes sēdē šā gada 9.-10. oktobrī.

Siļķe

Lielākā kvotu palielināšana (25%) skar siļķi, kas mājo atklātā jūrā. Atbildīga attieksme pret šo zivju krājumiem ļāvusi zivrūpniecībai sasniegt stabilu zveju. Tomēr zinātnieki atklājuši, ka siļķes krājumi jūras rietumu rajonos ir ievērojami samazinājušies, un EK rosina samazināt zveju šajā rajonā par 54%. Ierosināts samazināt kvotas siļķu zvejai Botnijas līcī par 50%.

Menca

Rietumu Baltijas menca — ir ļoti svarīga zivs nelieliem zvejas kuģiem, un tās krājumi pēdējos gados bija ļoti mazi. 2017. gadā kvotas bija samazinātas par 56%, salīdzinot ar 2016. gadu, tāpat ES ir ieviesusi papildu pasākumus, piemēram, zvejas pārtraukšanas periodus, kā arī bija aizliegta izklaides makšķerēšana. Tā kā zivju krājumi joprojām ir zemāki par drošu bioloģiskās atjaunošanas slieksni, šie pasākumi tiks saglabāti. Tāpat, pēc zinātnieku ieteikuma, austrumu Baltijas mencas zvejas kvotas tiks samazinātas par 28%.

Lasis

Zinātnieki uzskata lašu krājumus par stabiliem un piedāvā palielināt kvotas par 11%. Pateicoties zivrūpnieku atbildīgām darbībām, zivis populācija palielinājusies, bet Zviedrijas un Somijas ziemeļos tagad ir lielākā lašu populācija pasaulē.

Zutis

Eiropas zuša populācija bija ļoti maza jau no 1990. gadu beigām, un tagad šī zivs reģistrēta kā apdraudēta suga. 2007. gadā ES pieņēma zuša aizsardzības pasākumus, tomēr Starptautiskās Jūras pētījumu padomes dati par 2017. gadu liecina, ka zuša krājumi joprojām ir kritiskā stāvoklī. Šā iemesla dēļ EK rosina aizliegt komerciālo zveju, kā arī zuša makšķerēšanu izklaidei Baltijas jūrā 2018. gadā. Šis aizliegums arī nozīmē, ka nejauši iegūtie zuši būs nekavējoties jāatbrīvo.

"Tā kā zuši pēcnācējus rada tikai Sargasu jūrā, tad arī mākslīga to pavairošana nav iespējama. Gadījumi, kad kādā Latvijas ūdenstilpē tiek ielaisti zušu mazuļi, nozīmē tikai to, ka tie nozvejoti ceļā no Sargasu jūras un pārvietoti uz Latviju. Kopējā Eiropas zušu populācija no tā nepalielinās," — skaidro BNN Baltijas jūras programmas vadītāja Latvijā Elīna Kolāte.

"Šobrīd zušus turpina apdraudēt pārzvejošana, nelegālā tirdzniecība, klimata pārmaiņas, ūdeņu piesārņojums un upju fragmentācija. Ja vēlamies šo sugu saglabāt, nekavējoties jāaizliedz to zvejošana Baltijas jūrā līdz mirklim, kad būs sasniegts ievērojams populācijas pieaugums. Turklāt nepietiek ar EK ierosinājumu liegt šīs sugas zvejniecību Baltijas jūrā. Katrai dalībvalstij, tostarp — Latvijai — zušu aizsardzības vārdā jāierobežo zvejniecība arī iekšējos ūdeņos."

Pēc temata

Cik ilgs mūžs vēl lemts Baltijas jūrai
Kas izzvejojis visas zivis Baltijas jūrā: ekologi apsūdz Vāciju
Baltijas jūras kraukļi apēduši visas zivis

Galvenie temati