02:01 31 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Baltijā
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (177)
49

Oficiālā Kopenhāgena vēlas rosināt izmaiņas likumdošanā, lai būtu iespēja bloķēt "Ziemeļu straumi 2". Pēc analītiķa vērtējuma, Dānijas šaubas attiecībā uz jauno cauruļvadu ir saprotamas, taču lēmums par būvniecību varētu tikt pieņemts vienīgi tiesiskās sistēmas ietvaros.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Nord Stream 2 AG, projekta "Ziemeļu straume 2" operators, paredz, ka Dānija ņems vērā spēkā esošo likumdošanu, pieņemot lēmumu par gāzes vada būvniecību; Dānijas valdība turpinās svārstīties starp projekta atbalstītājiem un oponentiem, uzskata analītiķis.

"Mēs sagaidām, ka " Ziemeļu straumes 2” tiesiskie pamati tiks balstīti uz esošo Dānijas likumdošanu, kas ņem vērā gan ES likumdošanu, gan starptautiskās konvencijas," – informē RIA Novosti "Nord Stream 2" pārstāvis.

Iepriekš kļuva zināms, ka Dānijas valdība uzstājusies ar iniciatīvu par izmaiņām valsts likumdošanā ar mērķi paturēt cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecības aizlieguma tiesības. Kā norādījis Dānijas klimata un enerģētikas ministrs Larss Kristiāns Lileholts, Kopenhāgena vēlas saņemt tiesības pieņemt lēmumu par būvniecības lietderību, ņemot vērā bažas, kas izriet no ārējās un drošības politikas, nevis tikai no ekoloģijas, kā ir tagad.

Nord Stream 2 paziņoja, ka sagaida no Dānijas valdības tālākus soļus attiecībā uz pieprasījuma izskatīšanas procedūru.

Miljardiem eiro – caurulē

Maģistrālais gāzes vads "Ziemeļu Straume 2" tiks izbūvēts Baltijas jūras dibenā no Viborgas Krievijā līdz Greisfaldei Vācijā. Divu gāzes vadu kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Būvniecības uzsākšana plānota 2018. gada 1. aprīlī. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu Straumei", kas atrodas Dānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas jūras zonās.

Труба для Северного потока - 2
© Sputnik / Сергей Гунеев
"Ziemeļu Straumes 2" cauruļvads

Zviedrijā atļaujas pieteikums bija iesniegts 2016. gada septembrī, Vācijā – šī gada martā, Dānijā – aprīlī. Aprīļa sākumā Krievijas Dabas ministrija sniegusi Dānijai, Vācijai, Lietuvai, Polijai, Igaunijai, Zviedrijai un Somijai dokumentāciju par gāzes vada"Ziemeļu Straume 2" būvniecības ietekmi uz vidi.

Pagājušā gada martā vairāku ES valstu politiķi, ieskaitot Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Lietuvu iesnieguši savus iebildumus pret gāzes vada būvniecību savā vēstulē Eiropas Komisijas vadītājam Žanam Klodam Junkeram. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka "nedz Nord Stream, nedz Nord Stream 2 nekad nav bijuši un nebūs tīri ekonomiskie projekti, runa ir par politiku un ietekmi".

Kompānijai "Gazprom" projektā piederēs 50%, kompānijām E.ON, BASF, OMV, Engie, Shell – pa 10%. "Gazprom" valdē kapitālizdevumus "Nord Stream 2" iepriekš novērtējuši 8 miljardu eiro apmērā, bet, ņemot vērā aizdevumus, šī summa var pieaugt līdz 9,9 miljardiem eiro.

Attaisnotās Dānijas šaubas

Vadošais Politisko un ekonomisko komunikāciju aģentūras analītiķis Mihails Neižmakovs radio Sputnik ēterā izteicis pieļāvumu, ka dāņu valdība svārstīsies starp projekta atbalstītājiem un oponentiem.

"Neaizmirsīsim, ka Dānijai ir diezgan sarežģītas attiecības ar Krieviju. No vienas puses, iepriekšējā premjera Larsa Leke Rasmusena pirmā valdība 2009. gadā atbalstīja "Ziemeļu straumes 1" izbūvi Dānijas teritorijā, tomēr tajā pašā laikā var atsaukt atmiņā, ka pavisam nesen Dānijas militārais izlūkdienests norādīja, ka Krievijas polāras intereses varēšot apdraudēt Dāniju," – norāda Neižmakovs.

Viņaprāt, Dānijas svārstības ir pilnīgi skaidrojamas.

"Visticamāk, Dānija tagad svārstīsies starp Vāciju, kas ir ieinteresēta" Ziemeļu straumes 2" būvniecībā – no vienas puses, un ASV, kas pretojas projektam, un ar kurām Dānija ir saistīta militārā jomā – no otras. Turklāt Dāniju apspiež Austrumeiropas valstis, "Ziemeļu straumes 2" pretinieces. Tādēļ Dānijas valdībai ir pietiekams pamats svārstīties starp dažādiem spēku centriem. Taču, visticamāk, Dānija tomēr sāks pārrunu procesu," – uzskata eksperts.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (177)

Pēc temata

Eiropas Komisija aicina ES valstis atbalstīt "Ziemeļu straumi 2"
"Ziemeļu straumi 2" tomēr varētu ielaist Zviedrijā
Gotlandes sala vēlas noraidīt "Ziemeļu straumi 2"
Polija draud ES ar tiesvedību lietā par "Ziemeļu straumi 2"

Galvenie temati