RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Ziņu aģentūra RIA Novosti informē, ka Igaunijas Informācijas departamenta (ārējās izlūkošanas dienesta) vadītājs Miks Marans intervijā britu avīzei Times ziņojis, ka baidoties no kautiņiem krogos starp valstī dislocējamiem britu karavīriem un vietējiem iedzīvotājiem, taču saskatot šeit "Maskavas roku".
Maranam radušās aizdomas, ka Krievija varētu izmantot "saldā slazda" metodi, kuras ietvaros izlūkdienesti sūta sievieti, kuras uzdevums ir vervēt un provocēt kautiņus atpūtas iestādēs. Pēc Marana domām, tādu provokāciju mērķis ir demonstrēt britu karavīru huligānismu un saņemt piekļuvi viņu lapām sociālajos tīklos, lai meklētu informāciju, ko izmantot šantāžai.
"Mēs to jau novērojam. Klīst runas par to, ka vietējie iedzīvotāji nepriecājas par šiem karavīriem. Tur uzturēsies 800 gados jaunu britu kareivju. Viņi no bāzēm braukās uz pilsētu. Domājams, viņi staigās pa krogiem. Mēs nevaram izslēgt zināmus kautiņus, ko varētu izprovocēt pretinieku komanda, kā mēs to saucam Igaunijā. Piemēram, klasiskos "saldos slazdus" un tamlīdzīgi," – klāstīja Marans.
Avīze atzīmē, ka Igaunijas un Lielbritānijas valdības vairākus mēnešus apsprieduši iespējamo risku britu karavīriem iesaistīties "aukstā kara spiegu spēlēs". Marans norāda, ka 4 tūkstoši NATO karavīru, kas dislocēti Eiropā, varētu kļūt par "lielisku iespēju Maskavai radīt melīgu iespaidu par rietumu agresiju, izplatot nepatiesas ziņas ar Kremļa mediju palīdzību".
Nekādus pamatotus iemeslus šādam viedoklim Marans nav minējis, taču atcerējies, ka pērn divi britu karavīri, kuri mācību ietvaros uzturējušies Latvijā, iesaistījušies kautiņā ar vietējiem iedzīvotājiem. Izdevums uzstāj, ka incidentu esot nofilmējuši cilvēki, kas saistīti ar Krievijai simpatizējošiem medijiem. "Protams, tur ir kaut kāds sakars ar Krieviju," – Marans skaidrojis avīzei.
Sputnik jau vēstīja, ka aizvadītā gada novembrī britu karavīrs restorānā McDonalds Rīgā uzbruka rīdziniekam Akselam Aizkalnam un ar dūres sitienu salauza viņam degunu. Britu izdevums, kurš par incidentu vēstīja pirmais, sākotnēji ziņoja, ka kautiņu esot izprovocējusi Krievijas propaganda, taču atteicies no saviem vārdiem, kad kļuva zināms sīkāk par notikušo.
Uzbrukuma brīdī britu karavīrs bija piedzēries un izturējās agresīvi. Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda viedokli, ka Latvijas armijas virsniekiem vajadzētu atvainoties piekautā jaunieša priekša, ko valsts Aizsardzības ministrija izdarīja mēnesi vēlāk. Valsts policija incidentu pārkvalificēja krimināllietā, taču vaininieks tūlīt pēc kautiņa steigšus pameta valsti. Ne Londona, ne NATO nav sniegusi nekādus oficiālus paziņojumus šī incidenta lietā.
Jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par četru daudznacionālo bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kas tiks veikta 2017. gadā ar mērķi "apturēt" Krieviju. Tolaik Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka šī lēmuma rezultātā Austrumeiropas valstis kļūst par militāru pasākumu placdarmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš paudis uzskatu, ka ASV un NATO apzināti pastiprina spriedzi attiecībās ar Maskavu, aizbildinoties ar mītiskajiem draudiem no Austrumiem. Pie tam diplomāts atzīmēja, ka Krievija ir gatava dialogam ar aliansi, taču attiecībām ar to ir jābūt līdztiesīgām.
Savu rīcību Ziemeļatlantijas alianse skaidro ar draudiem no Krievijas puses. Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Krievijas puse nav ieinteresēta spriedzes eskalācijā nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, tomēr gatava adekvāti reaģēt uz draudiem pie Krievijas robežas.
