RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabalā gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Alihanovs apšaubīja Lietuvas iespējas uzbūvēt žogu uz robežas ar KF un piedāvāja Baltijas republikai iegādāties ķieģeļus Krievijā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz telekanālu "Rossija 24".
Iepriekš kļuva zināms, ka Lietuvas budžets šogad paredz žoga būvniecību uz Krievijas-Lietuvas robežas pie Kaļiņingradas. Žoga kopējais garums būs 135 kilometri: no vietas, kur satiekas trīs valstis — Polija, Lietuva un Krievija — līdz Nemunai. Nožogojuma celtniecībai varas iestādes plāno iztērēt 3,6 miljonus eiro.
Alihanovs aicinājis nemeklēt Lietuvas valdības plānos pret Krievijas vērstus nodomus un apliecinājis, ka pat ja žoga būvniecības projekts tiks īstenots, tas nenovedīs pie negatīvām ekonomiskām sekām Kaļiņingradas apgabalā. Gluži pretēji — rūpnīca Krievijā, kas strādā pie robežas ar Baltijas republiku, varētu piegādāt ķieģeļus žoga būvniecībai.
Tāpat viņš sacīja, ka Krievijas puse atbalsta visas iniciatīvas, kas vērstas uz "robežas caursskatāmības" uzturēšanu un cīņu ar kontrabandu.
"Mums uz robežas ar Lietuvu ir lieliska ķieģeļu rūpnīca "Pjatij element". Ja kolēģi no Lietuvas vēlas, mēs varētu viņiem piegādāt ķieģeļus, lai viņi uzceltu šo sienu," — sacīja ierēdnis.
Viņš atzinis, ka kontrabandas problēmas satrauc Maskavu ne mazāk kā Viļņu, jo "ir incidenti gan no Lietuvas, gan no mūsu puses". Alihanovs apliecinājis, ka "kontrabandas atbalsts noteikti nav mūsu ekonomikas pamats."
"Ja kolēģi uzskata, ka nožogojuma celšana veicinās cīņu ar kontrabandu, — lūdzu, droši uz priekšu," — teica gubernatora pienākumu izpildītājs.
Par Lietuvas nodomu būvēt nožogojumu uz robežas ar Krievijas Federāciju 14. janvārī paziņojis intervijā laikrakstam Lietuvos zinios Lietuvas Iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns. Šo iniciatīvu viņš paskaidrojis ne tikai ar nepieciešamību cīnīties pret kontrabandistiem un nelegāliem, bet arī ar sliktu ģeopolitisko situāciju.
"Žogs — tā ir zīme, ka kaimiņvalsti mēs uzskatām par agresoru," — uzsvēra ministrs.
Pēc viņa teiktā, jaunais nožogojums būs aptuveni 135 kilometrus garš un pacelsies vietā, kur satiekas trīs valstis — Polija, Lietuva un Krievija. Darbi jāpabeidz šogad, no valsts budžeta tiks piešķirti aptuveni 3,6 miljoni eiro.
Latvijas kolēģi un ražotāji arī varētu palīdzēt lietuviešiem. Latvija jau būvē nožogojumu uz robežas ar Krieviju apmēram 2,7 m augstu un 92 km garu, kura vērtība 2019. gadā sasniegs 17 miljonus eiro, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 2015. gadā palīdzējis uzcelt dzeloņstiepļu nožogojumu uz Ungārijas robežas ar Serbiju un Horvātiju, paredzētu aizsardzībai pret bēgļiem. Igaunija arī plāno uzbūvēt 2,5 m augstu un 108 km garu nožogojumu uz robežas ar Krievijas Federāciju. Darbus plānots pabeigt līdz 2018. gadam.
