22:58 04 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1224
  • RUB80.2153
Baltijā
Saņemt īso saiti
52

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka divpusējie līgumi ar ASV somiem un zviedriem diezin vai nesīs lielāku labumu, nekā iestāšanās aliansē.

RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka Somijas un Zviedrijas noslēgtie divpusējie līgumi ar ASV par drošības veicināšanu nav loģiski. Pēc viņa domām, pareizāk būtu iestāties NATO.

Ilvess uzskata, ka Maskava pauž neapmierinātību ar aliansi nevis tāpēc, ka tā pati par sevi ir bīstama, bet gan tās būtiskās lomas dēļ.

"Es nezinu, vai lēmums noslēgt līgumus ar ASV, ko Krievija uzskata par ļaunuma iemiesojumu, ir politiski ģeniāls, vai lēmums neiestāties NATO, bet noslēgt līgumus ar ASV dos efektu, uz kuru (Somija un Zviedrija — red.) cer. Es nezinu, kā uz to reaģēs," — Ilvesa teikto radiostacijas Vikerraadio ēterā citē ziņu aģentūra RIA Novosti.

Vienlaikus Ilvess uzsvēra, ka Igaunija nevēlas mācīt savus ziemeļu kaimiņus — valsts ļoti labi saprot, cik jutīga ir šī tēma.

"Kad runāju par NATO savās uzrunās Somijā un Zviedrijā, neviens nevarētu saskatīt tajās ieteikumus iestāties NATO. Es biju tik piesardzīgs, jo jautājumi ir ļoti delikāti," — paskaidroja Igaunijas prezidents.

Igaunija kļuva par NATO dalībvalsti 2004. gadā.

Zviedrijas premjerministrs Stefans Levens, ceturtdien tiekoties ar ASV viceprezidentu Džozefu Baidenu, uzsvēra, ka Zviedrija vēlas arī turpmāk palikt ārpus NATO un tas nav šķērslis sadarbības paplašināšanai ar Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm, piemēram, ar ASV.

Līdzīgs ir arī Somijas viedoklis. Iepriekš Somijas aizsardzības ministrs Jussi Nīniste paziņoja, ka valsts gatavojas parakstīt līgumu par militāro sadarbību ar ASV, taču dokumentā netiks iekļautas saistības par militāro palīdzību, ko ietvertu iestāšanās NATO.

Pēc temata

Pentagons sūdzas, ka Maskava grauj NATO vienotību
Igaunija sola nemainīgu atbalstu Ukrainai
Lielā politika: Merkele apmeklēs Igauniju, Baidens - Latviju

Galvenie temati