https://sputniknewslv.com/20220118/igaunija-gatava-dislocet-nato-atras-reagesanas-spekus--5-tukstosus-kareivju-20052452.html
Igaunija gatava dislocēt NATO ātrās reaģēšanas spēkus – 5 tūkstošus kareivju
Igaunija gatava dislocēt NATO ātrās reaģēšanas spēkus – 5 tūkstošus kareivju
Sputnik Latvija
Pēc Krievijas ierosinājumiem drošības jomā, kas iekļauj atteikšanos no kara bāzu izveides pēcpadomju republikās, Baltijas valstis klāsta: sabiedroto klātbūtne... 18.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-18T20:47+0200
2022-01-18T20:47+0200
2022-01-18T20:47+0200
politika
nato
igaunija
krievija
karaspēks
drošība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/0a/19940704_0:18:1001:581_1920x0_80_0_0_deaa7ecdd01b662c3cb95f51a5c5bcae.jpg
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Igaunija ir gatava paplašināt NATO kontingentu – valsts apliecina gatavību uzņem līdz 5 tūkstošus ātras reaģēšanas spēku kareivju tagadējo 1200 alianses karavīru vietā, paziņoja Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms intervijā ERR.Politiķis atzīmēja, ka Tapas bāzē iespējams uzņemt sabiedrotos, izvietot iekārtas, ieročus un izdalīt tos vienībām. Pēc viņa vārdiem, neviens nepaliks bez jumta virs galvas: ja kazarmās pietrūks vietu, karavīrus var izmitināt speciālos konteineros un teltīs. Kazarmas var uzcelt vēlāk, ja būs skaidrs, ka sabiedrotajiem nāksies uzkavēties Igaunijā.Paziņojumi par to, ka Baltijas valstīm, iespējams, jāpalielina NATO karavīru klātbūtne savā teritorijā, sākās līdztekus Krievijas un ASV pārrunām un Krievijas-NATO padomes dialogam, kura ietvaros tika apspriesti Krievijas ierosinājumi drošības jomā. Cita starpā tie ietver prasību atteikties no alianses tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un militāro bāzu radīšanas pēcpadomju valstu teritorijā.Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš intervijā CNN pastāstīja, ka Krievija ilgus gadus vērojusi "NATO pakāpenisko iebrukumu Ukrainas teritorijā ar savu infrastruktūru, instruktoriem, aizsardzības un uzbrukuma ieročiem". "Tas pietuvinājis mūs sarkanajai līnijai, situācijai, ar kuru mēs vairs nevarējām samierināties," teica Peskovs. Viņš atzīmēja, ka situācija Ukrainā likusi Krievijai izvirzīt savus piedāvājumus drošības jomā.Viņš atgādināja, ka 90. gados NATO garantēja nepaplašināšanos uz austrumiem, taču solījumi nebija nostiprināti tiesiski."Tas viss sākās 90. gadu sākumā, kad notika Vācijas apvienošanās un kad toreizējā Padomju Savienība un toreizējais padomju līderis Gorbačovs tam piekrita. No amerikāņu puses izskanēja solījums, kas diemžēl netika fiksēts juridiski saistošā dokumentā. Tomēr tika garantēts, ka NATO nekad nepaplašinās savu militāro infrastruktūru vai politisko infrastruktūru uz austrumiem," aprakstīja Peskovs.Taču solījumi netika izpildīti, un NATO infrastruktūra pakāpeniski tuvojas Krievijas robežām. "ASV sāka izvērst dažādas bruņojuma sistēmas, dažādas starta sistēmas un tā tālāk, ar katru gadu – aizvien tuvāk un tuvāk mūsu robežām. Tas viss novedis tiktāl, ka mēs jūtam draudus, nodarīts kaitējums mūsu nacionālajai drošībai," uzsvēra Peskovs.Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā Kanādas telekanālam CBC paziņoja: NATO nepiekritīs izvest karavīrus no valstīm, kas tai pievienojošās kopš 1997. gada. "Sabiedrotie NATO nevar atmest svarīgākos Eiropas, nacionālās drošības principus: faktu, ka ikviena valsts izvēlas pati savu ceļu – vai tā vēlas kļūt par tādas alianses locekli. Tāpat mēs nevaram piekrist tam, ka mums nevar būt NATO karavīri visās valstīs, kas pievienojušās NATO no 1997. gada," skaidroja Stoltenbergs.Viņš uzsvēra, ka tādos apstākļos NATO karavīri nevarēs aizsargāt pusi alianses locekļu un tie kļūs par "otrā plāna locekļiem".Pie tam politiķis atklāja, ka NATO esot gatava apspriest bruņojuma un kodolieroču samazināšanu."Mēs esam gatavi piedalīties līdzsvarotos, pārbaudāmos pasākumos bruņojuma – konvencionālā un kodolraķešu – samazināšanas mērķiem, kā arī daudzos citos pasākumos, kas būs lietderīgi Krievijai un NATO," teica Stoltenbergs.
https://sputniknewslv.com/20220114/krievijas-nato-padome-savstarpeji-kompromisi-vai-kara-slieksnis-19999811.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
nato, igaunija, krievija, karaspēks, drošība
nato, igaunija, krievija, karaspēks, drošība
Igaunija gatava dislocēt NATO ātrās reaģēšanas spēkus – 5 tūkstošus kareivju
Pēc Krievijas ierosinājumiem drošības jomā, kas iekļauj atteikšanos no kara bāzu izveides pēcpadomju republikās, Baltijas valstis klāsta: sabiedroto klātbūtne jāpaplašina.
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Igaunija ir gatava paplašināt NATO kontingentu – valsts apliecina gatavību uzņem līdz 5 tūkstošus ātras reaģēšanas spēku kareivju tagadējo 1200 alianses karavīru vietā, paziņoja Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms intervijā
ERR.
"Mēs skaidri saskatām, ka Baltijas reģions ir jānostiprina no savaldīšanas politikas viedokļa. Izstrādāti skaidri plāni, kā to nepieciešamības gadījumā paveikt... Igaunijā viss ir sagatavots līdz piecu tūkstošu NATO ātras reaģēšanas spēku uzņemšanas gadījumam," viņš atklāja.
Politiķis atzīmēja, ka Tapas bāzē iespējams uzņemt sabiedrotos, izvietot iekārtas, ieročus un izdalīt tos vienībām. Pēc viņa vārdiem, neviens nepaliks bez jumta virs galvas: ja kazarmās pietrūks vietu, karavīrus var izmitināt speciālos konteineros un teltīs. Kazarmas var uzcelt vēlāk, ja būs skaidrs, ka sabiedrotajiem nāksies uzkavēties Igaunijā.
Paziņojumi par to, ka Baltijas valstīm, iespējams, jāpalielina NATO karavīru klātbūtne savā teritorijā, sākās līdztekus Krievijas un ASV pārrunām un Krievijas-NATO padomes dialogam, kura ietvaros tika apspriesti Krievijas ierosinājumi drošības jomā. Cita starpā tie ietver prasību atteikties no alianses tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un militāro bāzu radīšanas pēcpadomju valstu teritorijā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš intervijā CNN pastāstīja, ka Krievija ilgus gadus vērojusi "NATO pakāpenisko iebrukumu Ukrainas teritorijā ar savu infrastruktūru, instruktoriem, aizsardzības un uzbrukuma ieročiem". "Tas pietuvinājis mūs sarkanajai līnijai, situācijai, ar kuru mēs vairs nevarējām samierināties," teica Peskovs. Viņš atzīmēja, ka situācija Ukrainā likusi Krievijai izvirzīt savus piedāvājumus drošības jomā.
"Tas bija galvenais iemesls, kura dēļ prezidents Putins teica: "Puiši, mūsu acīs tie ir reāli draudi." Tie ir reāli draudi stabilitātei un drošībai Eiropā un kaitējums Eiropas drošības arhitektūrai," teica Peskovs.
Viņš atgādināja, ka 90. gados NATO garantēja nepaplašināšanos uz austrumiem, taču solījumi nebija nostiprināti tiesiski.
"Tas viss sākās 90. gadu sākumā, kad notika Vācijas apvienošanās un kad toreizējā Padomju Savienība un toreizējais padomju līderis Gorbačovs tam piekrita. No amerikāņu puses izskanēja solījums, kas diemžēl netika fiksēts juridiski saistošā dokumentā. Tomēr tika garantēts, ka NATO nekad nepaplašinās savu militāro infrastruktūru vai politisko infrastruktūru uz austrumiem," aprakstīja Peskovs.
Taču solījumi netika izpildīti, un NATO infrastruktūra pakāpeniski tuvojas Krievijas robežām. "ASV sāka izvērst dažādas bruņojuma sistēmas, dažādas starta sistēmas un tā tālāk, ar katru gadu – aizvien tuvāk un tuvāk mūsu robežām. Tas viss novedis tiktāl, ka mēs jūtam draudus, nodarīts kaitējums mūsu nacionālajai drošībai," uzsvēra Peskovs.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā Kanādas telekanālam CBC paziņoja: NATO nepiekritīs izvest karavīrus no valstīm, kas tai pievienojošās kopš 1997. gada. "Sabiedrotie NATO nevar atmest svarīgākos Eiropas, nacionālās drošības principus: faktu, ka ikviena valsts izvēlas pati savu ceļu – vai tā vēlas kļūt par tādas alianses locekli. Tāpat mēs nevaram piekrist tam, ka mums nevar būt NATO karavīri visās valstīs, kas pievienojušās NATO no 1997. gada," skaidroja Stoltenbergs.
Viņš uzsvēra, ka tādos apstākļos NATO karavīri nevarēs aizsargāt pusi alianses locekļu un tie kļūs par "otrā plāna locekļiem".
Pie tam politiķis atklāja, ka NATO esot gatava apspriest bruņojuma un kodolieroču samazināšanu.
"Mēs esam gatavi piedalīties līdzsvarotos, pārbaudāmos pasākumos bruņojuma – konvencionālā un kodolraķešu – samazināšanas mērķiem, kā arī daudzos citos pasākumos, kas būs lietderīgi Krievijai un NATO," teica Stoltenbergs.
