https://sputniknewslv.com/20211130/biologe-paskaidroja-kapec-japana-koronaviruss-ir-pazudis-19412185.html
Bioloģe paskaidroja, kāpēc Japānā koronavīruss ir pazudis
Bioloģe paskaidroja, kāpēc Japānā koronavīruss ir pazudis
Sputnik Latvija
Bioloģe konstatēja, ka "delta" štamms ierobežo koronavīrusa mutācijas, un tā pazušana ir bīstama. 30.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-30T17:01+0200
2021-11-30T17:01+0200
2021-11-30T17:01+0200
pasaulē
koronavīruss
japāna
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/273/71/2737178_0:159:3076:1889_1920x0_80_0_0_d763678ccdbfa39dbd52821fdfe0e0c5.jpg
RĪGA, 30. novembris — Sputnik. Izolācija un daudzveidīgu štammu trūkums veicinājis koronavīrusa "delta" štamma "pašlikvidāciju" Japānā. Par to intervijā "Lenta.ru" pastāstīja ASV Džordža Meisona universitātes Sistēmiskās bioloģijas skolas profesore, Krievijas zinātņu akadēmijas Medicīniski ģenētiskā zinātniskā centra Funkcionālās genomikas laboratorijas galvenā zinātniskā līdzstrādniece Anča Baranova, vēsta RIA Novosti.Tomēr "sabojājusies"pati olbaltumviela nsp14, un tas novedis pie kļūdu virknes un rezultātā vīruss pazudis, viņa uzsvēra.Eksperte intervijā pastāstīja, ka koronavīrusa sabojātā "delta" štamma atvasinājumi pārņēmuši tā novājināto funkciju – mutāciju labošanu.Baranova atzīmēja, ka koronavīrusa izzušanu Japānā veicinājusi ne tikai valsts relatīvā izolācija atšķirībā no Eiropas, bet arī pilsoņu disciplinētā attieksme pret ierobežojošajiem pasākumiem.Vienlaikus ģenētiķe uzskata, ka koronavīrusa "delta" štamma izzušana Krievijā būtu bīstama. Savu viedokli viņa pamatoja ar tā augsto virulences līmeni, kas ļauj savaldīt citu vīrusa variantu izplatību.Iepriekš Nigatas universitātes un Nacionālā ģenētikas institūta zinātnieku grupas vadītājs profesors Icuro Inoue paziņoja, ka Japānā cirkulējušais koronavīrusa "delta" štamms uzkrājis pārlieku daudz mutāciju vienā no ārpusstruktūras proteīniem, un tas rezultātā, iespējams, vājinājis štamma spēju "izlaboties" un izraisījis "pašlikvidāciju".Pētnieks atzīmēja, ka, "delta" štammam parādoties Japānā, mutācijas tajā ātri uzkrājās, bet pēc tam pārtrūka. Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa pārmaiņu notikusi ārpusstruktūras proteīna nsp14 iecirknī A394V, kas atbild par kļūdu labošanu replikācijas laikā. Galu galā vīruss, pūloties izlabot defektus, zaudējis spēju vairoties.
https://sputniknewslv.com/20211129/meli-par-vakcinam-vai-krievijai-ir-jaiziet-tads-eksperiments-19392362.html
japāna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
koronavīruss, japāna
Bioloģe paskaidroja, kāpēc Japānā koronavīruss ir pazudis
Bioloģe konstatēja, ka "delta" štamms ierobežo koronavīrusa mutācijas, un tā pazušana ir bīstama.
RĪGA, 30. novembris — Sputnik. Izolācija un daudzveidīgu štammu trūkums veicinājis koronavīrusa "delta" štamma "pašlikvidāciju" Japānā. Par to intervijā "Lenta.ru" pastāstīja ASV Džordža Meisona universitātes Sistēmiskās bioloģijas skolas profesore, Krievijas zinātņu akadēmijas Medicīniski ģenētiskā zinātniskā centra Funkcionālās genomikas laboratorijas galvenā zinātniskā līdzstrādniece Anča Baranova, vēsta
RIA Novosti.
"Japānā nonāca viena delta, kurā sakrājās mutācijas olbaltumvielā nsp14, kas atbild par vīrusa spēju labot mutācijas," paskaidroja speciāliste.
Tomēr "sabojājusies"pati olbaltumviela nsp14, un tas novedis pie kļūdu virknes un rezultātā vīruss pazudis, viņa uzsvēra.
Eksperte intervijā pastāstīja, ka koronavīrusa sabojātā "delta" štamma atvasinājumi pārņēmuši tā novājināto funkciju – mutāciju labošanu.
Baranova atzīmēja, ka koronavīrusa izzušanu Japānā veicinājusi ne tikai valsts relatīvā izolācija atšķirībā no Eiropas, bet arī pilsoņu disciplinētā attieksme pret ierobežojošajiem pasākumiem.
Vienlaikus ģenētiķe uzskata, ka koronavīrusa "delta" štamma izzušana Krievijā būtu bīstama. Savu viedokli viņa pamatoja ar tā augsto virulences līmeni, kas ļauj savaldīt citu vīrusa variantu izplatību.
"Ir kaitīgāki "štammi", to vidū arī mutācijas, kas izvairās no antivielām, tātad vakcīna ar tām cīnās sliktāk. Ja delta ies bojā pati no sevis, bet citi štammi nopriecāsies un ieradīsies, iespējams, situācija kļūs daudz ļaunāka," secināja zinātniece.
Iepriekš Nigatas universitātes un Nacionālā ģenētikas institūta zinātnieku grupas vadītājs profesors Icuro Inoue paziņoja, ka Japānā cirkulējušais koronavīrusa "delta" štamms uzkrājis pārlieku daudz mutāciju vienā no ārpusstruktūras proteīniem, un tas rezultātā, iespējams, vājinājis štamma spēju "izlaboties" un izraisījis "pašlikvidāciju".
Pētnieks atzīmēja, ka, "delta" štammam parādoties Japānā, mutācijas tajā ātri uzkrājās, bet pēc tam pārtrūka. Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa pārmaiņu notikusi ārpusstruktūras proteīna nsp14 iecirknī A394V, kas atbild par kļūdu labošanu replikācijas laikā. Galu galā vīruss, pūloties izlabot defektus, zaudējis spēju vairoties.
