https://sputniknewslv.com/20211108/igauniem-iesaka-sarupet-produktus-lai-armijai-butu-ko-konfiscet-19097602.html
Igauņiem iesaka sarūpēt produktus, lai armijai būtu, ko konfiscēt
Igauņiem iesaka sarūpēt produktus, lai armijai būtu, ko konfiscēt
Sputnik Latvija
Igaunijas iedzīvotāji vienlaikus izdzirdējuši, ka glābšanas departaments iesaka sarūpēt produktus katastrofas gadījumam un parlaments lemj, kādos apstākļos... 08.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-08T11:37+0200
2021-11-08T11:37+0200
2021-11-08T11:37+0200
viedoklis
igaunija
drošība
armija
pārtika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/468/13/4681388_0:174:3025:1875_1920x0_80_0_0_22fb05ab98e551e824d2a542d0a736fa.jpg
Mēģinājumi apjēgt notiekošo un apvienot abas šīs ziņas savā prātā rada neliekuļotu vēlmi papliķēt sevi pa vaigiem – tas vienkārši nav iespējams, konstatēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.Un kā vēl ir iespējams. Pastāstīsim visu pēc kārtas. Glābēji nolēma atgādināt valsts iedzīvotājiem: katrās mājās jābūt neaizskaramai rezervei, jo pie Baltijas krastiem sākušas plosīties tradicionālās rudens vētras. Spēcīgā vēja brāzmas atstāj bez elektrības desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, lauž kokus, norauj jumtus. Vētra Baltijā ir skarba lieta, un pāris reizes gadā tā liek glābējiem strādāt vaiga sviedros.Ņemot vērā visus šos apstākļus, igauņiem ieteica sarūpēt makaronus, putraimus, dzeramo ūdeni, kā arī prīmusus un – iespēju robežās – elektroģeneratorus. Tāpēc, mīļie līdzpilsoņu, ja kas gadīsies, esiet tik laipni un ķepurojieties laukā paši, nevajag pakļauties uz valsti.Vienlaikus vētras skaņu pavadījumā Rīgikogu aizritēja diskusija par likumprojektu, kas paredz grozījumus Valsts aizsardzības likumā. Deputātu uzmanību piesaistījusi vieta dokumentā, kas paredz, kāds daudzums produktu un degvielas var palikt civiliedzīvotāju rīcībā pēc tam, kad armija nolems konfiscēt "pārpalikumus" valsts aizsardzības mērķiem.Pateicoties publikācijām medijos, par šo likumu uzzināja sabiedrība un, uzmanīgi lasot to, konstatēja, ka likuma iepriekšējā redakcijā armija drīkstēja atņemt civilajiem visu līdz pēdējai drupačai un skaidai. Tā sakot, lai Dievs pasarga no tik rijīgiem aizstāvjiem.Īpaši interesanti ir tas, ka aizsardzības vajadzībām Igaunija tērē 700 miljonus eiro gadā, - tā ir rekordiste citu NATO dalībvalstu vidū. Te jaunas raķetes nopērk, te mīnas vai automātus ar patronām. Militārais budžets ir vienīgais, ko nekādos apstākļos nav iespējams apšņāpt. Tāpēc šķita dīvaini uzzināt, ka pārtikas produktu stratēģiskā rezerve armijas vajadzībām ir pamaza.Tāpēc, ja kas gadīsies, varēs aptīrīt pašu tautu – tos, ko sola sargāt no visādiem tur neliešiem. Nu kā te lai neatsauc atmiņā augsti godājamo Viljamu Šekspīru un viņa frāzi " Jā, Dānijā kaut kas ir satrunējis..." un no savas puses piebilst "...un Igaunijas Republikā ar’...".
https://sputniknewslv.com/20211005/maize-kartupeli-un-karums-sierini-kur-baltija-ir-izdevigak-iepirkties-18679677.html
https://sputniknewslv.com/20211101/kas-mus-apsauda-asaras-lej-igaunija-notiek-militaras-macibas-sipols-19024890.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
igaunija, drošība, armija, pārtika
igaunija, drošība, armija, pārtika
Igauņiem iesaka sarūpēt produktus, lai armijai būtu, ko konfiscēt
Igaunijas iedzīvotāji vienlaikus izdzirdējuši, ka glābšanas departaments iesaka sarūpēt produktus katastrofas gadījumam un parlaments lemj, kādos apstākļos valsts varēs šos produktus konfiscēt.
Mēģinājumi apjēgt notiekošo un apvienot abas šīs ziņas savā prātā rada neliekuļotu vēlmi papliķēt sevi pa vaigiem – tas vienkārši nav iespējams, konstatēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs. Un kā vēl ir iespējams. Pastāstīsim visu pēc kārtas. Glābēji nolēma atgādināt valsts iedzīvotājiem: katrās mājās jābūt neaizskaramai rezervei, jo pie Baltijas krastiem sākušas plosīties tradicionālās rudens vētras. Spēcīgā vēja brāzmas atstāj bez elektrības desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, lauž kokus, norauj jumtus. Vētra Baltijā ir skarba lieta, un pāris reizes gadā tā liek glābējiem strādāt vaiga sviedros.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, igauņiem ieteica sarūpēt makaronus, putraimus, dzeramo ūdeni, kā arī prīmusus un – iespēju robežās – elektroģeneratorus. Tāpēc, mīļie līdzpilsoņu, ja kas gadīsies, esiet tik laipni un ķepurojieties laukā paši, nevajag pakļauties uz valsti.
Vienlaikus vētras skaņu pavadījumā Rīgikogu aizritēja diskusija par likumprojektu, kas paredz grozījumus Valsts aizsardzības likumā. Deputātu uzmanību piesaistījusi vieta dokumentā, kas paredz, kāds daudzums produktu un degvielas var palikt civiliedzīvotāju rīcībā pēc tam, kad armija nolems konfiscēt "pārpalikumus" valsts aizsardzības mērķiem.
Sola, ka atstās cilvēkiem maizi un kartupeļus septiņām dienām, malku – vienai ziemai. Izrādās, ka arī tas jau ir labi.
Pateicoties publikācijām medijos, par šo likumu uzzināja sabiedrība un, uzmanīgi lasot to, konstatēja, ka likuma iepriekšējā redakcijā armija drīkstēja atņemt civilajiem visu līdz pēdējai drupačai un skaidai. Tā sakot, lai Dievs pasarga no tik rijīgiem aizstāvjiem.
Īpaši interesanti ir tas, ka aizsardzības vajadzībām Igaunija tērē 700 miljonus eiro gadā, - tā ir rekordiste citu NATO dalībvalstu vidū. Te jaunas raķetes nopērk, te mīnas vai automātus ar patronām. Militārais budžets ir vienīgais, ko nekādos apstākļos nav iespējams apšņāpt. Tāpēc šķita dīvaini uzzināt, ka pārtikas produktu stratēģiskā rezerve armijas vajadzībām ir pamaza.
Tāpēc, ja kas gadīsies, varēs aptīrīt pašu tautu – tos, ko sola sargāt no visādiem tur neliešiem. Nu kā te lai neatsauc atmiņā augsti godājamo Viljamu Šekspīru un viņa frāzi " Jā, Dānijā kaut kas ir satrunējis..." un no savas puses piebilst "...un Igaunijas Republikā ar’...".
