RĪGA, 20. decembris - Sputnik. Krievija nepārstās vērst Rietumu uzmanību uz savu mediju apspiešanu ārvalstīs, taču neatkarības atslēga informācijas telpā ir pašu tehnoloģisko iespēju attīstība, norāda Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.
Sarunā pēc lielas ikgadējās preses konferences beigām, žurnālisti pavaicāja Putinam, kā aizsargāt Krievijas medijus ārzemēs.
"Vai ir iespējams reaģēt uz to valsts līmenī? Jā, reaģēt var, un Ārlietu ministrija to dara, bet cik tas ir efektīvi? Ne visai efektīvi. Tāpēc mums, protams, ir pienākums un jāpievērš tam mūsu partneru uzmanība, kuri īpaši rūpējas par cilvēktiesībām un informācijas izplatīšanas brīvību," sacīja Putins.
Krievijas prezidents piebilda, ka galvenais veids, kā nodrošināt savu neatkarību informācijas telpā, ir pašiem attīstīt tehnoloģiskās un tehniskās iespējas. "Mēs tā arī darīsim," teica Putins.
Baltijas valstu varas pārstāvji vairākkārt likuši šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja krievvalodīgos žurnālistus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews, un veica kratīšanu viņu dzīves vietās. Žurnālisti aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem uzrādītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.
Šie žurnālisti nav Baltnews un Sputnik Latvija darbinieki, viņi ir portālu ārštata autori. Baltnews un Sputnik Latvija ir saistīti ar mediju holdingu "Rossija segodņa", kura vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka sankcijas ir individuālas un nav attiecināmas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu. Arī Kiseļovs uzsvēra, ka individuālās sankcijas nekādi nav attiecināmas uz viņa vadīto mediju holdingu.
Kā atzīmēja Krievijas Federācijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, pie reāliem uzbrukumiem vārda brīvībai un krievu valodas iznīdēšanas Latvija pārgājusi, kad Eiropas Savienība iecerēja kampaņu cīņai ar kaut kādu mītisku dezinformāciju, kas, viņuprāt, nāk no Krievijas. Viņa norādīja, ka Brisele jau visur saskata "Kremļa roku" un ES prettiesiskie sankciju lēmumi – ar eiroinstitūtu klusu piekrišanu – Latvijā tiek interpretēti paplašināti, lai politiski izrēķinātos ar tā saucamās nevalsts valodas un nepatīkama viedokļa nesējiem.
Zaharova raksturoja situāciju kā kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu". Zaharova aicināja Latvijas ārlietu ministru pārtraukt melus un neaizbildināties ar to, kas neatbilst patiesībai, kā arī saņemt dūšu un atbildēt par savu politiku.
Baltijas valstu valdība vairākkārt likusi šķēršļus Krievijas mediju darbam. Krievijas ĀM iepriekš jau norādīja uz šo valstu koordinētas darbības pazīmēm. Mediju vajāšana Baltijas valstīs uzskatāmi demonstrē, ko vērti ir demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas pieturēšanos pie demokrātijas un vārda brīvības principiem, norādīja Krievijas ĀM.
