RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Krievijas zinātnieki komentēja izteiktos pieņēmumus par iespējām ārstēt Covid-19 ar staru terapijas palīdzību, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzes "Izvestija" publicēto sarunu ar speciālistiem. Viņi pauda šaubas par to, vai šāda metode būtu droša.
Iepriekš viedokli par iespējām ārstēt koronavīrusa infekciju ar tamlīdzīgām metodēm, pauda zinātnieki no ASV un Kanādas. Piemēram, pēc Džeka Adi Onkoloģijas centra (Kanāda) speciālisti uzskata, ka zemas rentgena staru devas var palīdzēt pret pneimoniju, ko bieži izraisa koronavīrusa infekcija, pastāstīja "Izvestija". Pētījums tika publicēts Eiropas Staru terapijas un onkoloģijas biedrības žurnālā jau 6. aprīlī. Emori universitātes Vēža institūta (ASV) zinātniskā grupa izmēģināja eksperimentālo metodiku desmit koronavīrusa un pneimonijas pacientiem. Rezultārā apstarotie pacienti izveseļojās četras reizes ātrāk, pie tam autori nekonstatēja blaknes.
"Radioterapija tiek pielietota onkoloģijas pacientu ārstēšanai... Taču par to, ka staru terapijas metodes būtu svarīgākās elpošanas ceļu ārstēšanā, mums nav zināms," norādīja Maskavas Fizikas un tehnikas institūta Iedzīvotāju veselības un veselības aprūpes digitalizācijas analīzes laboratorijas vadītāja vietnieks Staņislavs Otstavnovs.
Viņš atzīmēja, ka šīs metodes pielietošanas aspektā rodas jautājums par terapijas radīto paralēlo kaitējumu, kas var izrādīties daudz lielāks nekā pati ārstēšana.
Blohina Nacionālā Onkoloģijas medicīnas pētījumu centra vadošā zinātniskā līdzstrādniece Irina Ļebedenko norādīja, ka nav nekādu pamatotu faktu un sistemātisko novērojumu par koronavīrusa infekcijas ārstēšanu ar mazām radiācijas devām.
Viņa atzīmēja, ka pat mazas starojuma devas provocē onkoloģiju, un aicināja meklēt citas ārstēšanas metodes.
Novosibirskas valsts universitātes Biotehnoloģijas un virusoloģijas laboratorijas vadītājs Sergejs Ņetesovs arī pauda viedokli, ka vīrusu infekcijas nav iespējams ārstēt ar radioaktīvo starojumu. "Jau pirms daudziem gadiem precīzi noskaidrots, ka apstarojums vispirms kaitē organismiem ar lielu genomu. Tikai pēc tam – organismiem ar mazāko genomu. Tāpēc vispirms cietīs cilvēka šūnas, it īpaši imūnsistēmas šūnas," paskaidroja zinātnieks.
Covid-19 pandēmija
11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. Organizācijas dati liecina, ka pasaulē inficējušies vairāk nekā 20,4 miljoni cilvēku, vairāk nekā 744 tūkstoši ir miruši.
