RĪGA, 24. jūnijs — Sputnik. Kukuļņemšanā apsūdzētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sūdzība sakarā ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par viņa piekļuves anulēšanu valsts noslēpumam tika noraidīta, vēsta Grani.lv.
SAB bez jebkādiem komentāriem anulēja Rimšēviča piekļuvi valsts noslēpumam. Rimšēviča lūgumu par piekļuves atgriešanu noraidīja Latvijas Ģenerālais prokurors Ēriks Kalnmeiers, savukārt Ģenerālprokurora lēmumi nav apstrīdami.
Vērts atzīmēt, ka Kalnmeiers pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas vadītāja sūdzības noraidīšanu līdz 1. jūlijam — no šīs dienas spēkā stāsies jauna lēmumu apstrīdēšanas kārtība par piekļuves valsts noslēpumam piešķiršanu vai atņemšanu — Administratīvajā apgabaltiesā.
Iepriekš ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodeva Rimšēviča lietu Ģenerālprokuratūrai un lūdza uzsākt Latvijas Bankas vadītāja un vēl kādas personas kriminālvajāšanu. Saskaņā ar mediju datiem, šī privātpersona ir biznesmenis Māris Martinsons, kurš aizturēts 2018. gada februārī.
Latvijas Bankas vadītāju aizturēja gada sākumā sakarā ar aizdomām par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Taču ierēdni izlaida brīvībā pret tik pat lielu drošības maksu.
Rimšēviča lieta
Latvijas Bankas vadītājs tika aizturēts šī gada februārī aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Ierēdnis tika atlaists par ķīlas naudu simt tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka pārbaudīt informāciju par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstu stāvoša finanšu sektora amatpersona izspieduši kukuli no Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš intervijā Associated Press paziņoja, ka ar izspiešanu saistīts Rimšēvičs. Pats Rimšēvičs to kategoriski noliedz. Vēlāk Associated Press žurnālists Karlo Piovano publicēja tvītu, ko pavadīja fotogrāfija, kurā redzams Rimšēvičs kompānijā ar personām, kuru klātbūtne liecināja par "Krievijas pēdām" šajā lietā. Rimšēvičs apstiprināja, ka fotogrāfija ir īsta, taču norādīja, ka pasākuma dalībnieki tobrīd sēdējuši nejaušā kārtībā un viņš nav bijis pazīstams ar cilvēku viņam līdzās.
Februārī KNAB aizliedza Rimšēvičam pildīt lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas Latvijas Bankā, kā arī izbraukt no valsts. Šī iemesla dēļ Rimšēvičs nevar piedalīties Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs.
Rimšēviča advokāti vērsušies ES tiesā ar lūgumu izvērtēt šos un citus apstākļus, atzīmējot, ka viņu klients neapstrīd tiesībsargājošo iestāžu tiesības izskatīt krimināllietu un vēlas pēc iespējas ātrāku tās izmeklēšanu.
ES tiesā vērsusies arī ECB ar līgumu paskaidrot, vai Latvijas varasiestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības likumus, ieviešot dienesta pilnvaru ierobežojumus pret valsts centrālās bankas vadītāju.
Maija sākumā Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš stāstīja, ka baņķieris vēlas atcelt visus soda mērus, kuri viņam piemēroti, tostarp, 100 tūkstošu eiro drošības naudu.
Vārpiņš atzīmēja, ka pēc trīs mēnešu izmeklēšanas viņš un viņa klients vairs neredz jēgu un juridisku pamatojumu šādu ierobežojumu piemērošanai. Turklāt Vārpiņš stāstīja, ka trīs mēnešu laikā Rimšēviču ne reizi neizsauca uz nopratināšanu.
