RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. Krievijas Federālais drošības dienests savā vietnē publicējis atslepenotos dokumentus par nacistiskās Vācijas līdzskrējēju – latviešu noziegumiem, vēsta Sputnik Lietuva.
FDD atzīmēja, ka Austrumeiropas valstīs sāktā kamapaņa – padomju karavīriem veltīto pieminekļu nojaukšana – apstiprinājusi bēdīgu faktu: nacistiskā ideoloģija ir dzīva, un tās piekritēji cer uz revanšu.
"Starp valstīm, kas pēdējos trīs gadu desmitus aktīvi atdzemdina nacismu, ir Latvija, kuras vadība godina SS Latviešu leģiona un citu noziedzīgu kolaboracionistu bruņoto formējumu "veterānus", kuri ik gadus organizē savas parādes, un vienlaikus aizliedz pilsoņiem 9. maijā svinēt Uzvaras dienu," norāda FDD.
Šo agresīvo nacisma izpausmju fonā Krievijas FDD, balstoties uz Centrālajā arhīvā uzglabātajiem dokumentiem, atgādināja, kādus "varoņus" slavina un rāda par piemēru jaunajai paaudzei Baltijas valstīs.
Atzīmēts, ka pēc Latvijas PSR okupācijas vietējie kolaborcionisti labprāt gājuši dienestā pie vācu nacistiem un aktīvi piedalījās ebreju masu slepkavībās, ko pavadīja laupīšanas, ņirgāšanās un atklāts sadisms.
Pirmā latviešu brīvprātīgo vienība bija "Arāja komanda", kas 1941. gada jūlijā, tūlīt pēc vērmahta ienākšanas Rīgā sāka ar grautiņiem sinagogās.
Vienības komandieris Viktors Arājs 1942. gadā saņēma SS šturmbanfīrera pakāpi. Viņa pakļautie noslepkavojuši vismaz 30 tūkstošus civilo iedzīvotāju.
Vienlaikus "Arāja komanda" aktīvi piedalījās ebreju slepkavošanā un okupēto PSRS teritoriju iedzīvotāju genocīdā, kā arī apsargāja koncentrācijas nometni Salaspilī. Tajā vispirms bija ieslodzīti ebreji, 1942. gada vasarā viņus nogādāja Rīgas geto, un nometnē saveda zemniekus no Baltkrievijas, Pleskavas un Ļeņingradas apgabala kopā ar bērniem. No bērniem reizi divās dienās izsūknēja līdz puslitram asiņu vācu armijas vajadzībām. Laikā no 1942. līdz 1944. gadam Salaspils nometnē bija ieslodzīti līdz 12 tūkstoši bērnu, un apmēram septiņi tūkstoši no viņiem gāja bojā mokošā nāvē.
Tāpat FDD pastāstīja par Mārtiņa Vagulāna un Herberta Teidemaņa "komandām", SS Latviešu brīvprātīgo leģionu un citiem vācu nacistu līdzskrējējiem.
"1941. gada 12. augustā, ziņojot Latvijas ģenerālkomisāram Ostlandes reihskomisariātā, G.Drehsleram par latviešu "pašaizsardzības vienību" darbību, Zemgales apgabala gebitskomisārs E.fon Edems atzīmēja, ka, izrēķinoties ar ebrejiem, latviešu slepkavas "kļuvuši pavisam par necilvēkiem"," atzīmēts ziņojumā.
FDD publicējis dokumentus par masu slepkavibu Rumbulā – 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Einsatzgruppe A kopā ar "Arāja komandu" un citiem latviešu naistiem Rumbulas mežā nogalināja apmēram 28 tūkstošus ebreju no Latvijas un tūkstoti iepriekš no Vācijas atvestu ebreju. Šī nozieguma organizators bija SS obergrupenfīrers, policijas ģenerālis Frīdrihs Ekelns, bet starp galvenajiem izpildītājiem – "Arāja komandas" loceklis Herberts Cukurs.
Atzīmēts, ka par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem hitleriskā Vācija apbalvoja kolaborantus ar Dzelzs krustiem, ko SS spēku veterāni Baltijas valstīs parādēs tagad nēsā kā kaujas apbalvojumus.
Vienlaikus par vācu nacistu patieso attieksmi pret saviem līdzskrējējiem nopratināšanā 1945. gada 14. decembrī pastāstīja SS obergrupenfīrers, policijas ģenerālis Frīdrihs Ekelns, kas vadīja reihskomisariātu "Ukraina" un "Ostlande" SS un policiju.
"Himlers teica, ka darbs "Ostlandē" man jāorganizē tā, lai visā Baltijas un Baltkrievijas teritorijā būtu miers, ka ebreji "Ostlandē" ir jāiznīcina līdz pēdējam. Himlers runāja arī par citām tautām, kas apdzīvo "Ostlandes" teritoriju, un īpaši uzsvēra savu naidu pret lietuviešiem, saucot tos par zemāko rasi. Par latviešiem viņš atsaucās mazliet mīkstāk, tomēr demonstrēja savu nicinājumu, norādot, ka, pēc viņa domām, no visiem latviešiem tikai 30 procentus var uzskatīt par cilvēkiem, ko var izmantot. Igauņus Himlers arī pieskaitīja pie zemākās rases, it īpaši uz austrumiem no Baltijas jūras dzīvojošos," atcerējās Ekelns.
Nopratināšanā viņš paziņoja, ka pēc nacionālsociālisma uzvaras bija plānots pārvācot igauņus un latviešus, kuri parādīs labus rezultātus darbā Vācijas labā, bet pārējos bija plānots izvest uz Vāciju un izmantot darbos.
FDD atzīmēja: tiem, kuri tagad nojauc padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltītos pieminekļus, vācu nacisti gatavoja vergu likteni. "Tieksmē nodzēst vēsturisko atmiņu, civiliedzīvotāju slepkavu pēcteči pūlas pārspēt savus vectēvus kalpošanā ļaunumam," uzsvēra resors.
Kopš Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā Baltijas valstis sākušas plašu Krievijai naidīgu kampaņu, kuras laikā notiek uzbrukumi vēstniecībām un PSRS pieminekļiem, kultūrvēstures mantojumam un vēsturiskajai atmiņai. Lietuvā notikusi virkne vandālisma aktu.
Krievijas vēstniecība norādīja, ka Viļņa pieteikusi "karu cilvēku atmiņai", kuri, upurējot dzīvību, atbrīvoja Lietuvas un citu Eiropas valstu teritoriju no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.