Summa – vairāk nekā miljards dolāru. Taču Ukrainas vadība nav sajūsmā. Ko īsti viņi saņems un ar ko nav apmierināti? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Laba "apetīte"
Nepilnu četru mēnešu laikā NATO valstis nodevušas Ukrainai bruņojumu un militārās iekārtas miljardiem dolāru vērtībā. Piegādes ir daudzveidīgas: no individuālajiem pirmās palīdzības komplektiem un uzturdevām līdz pašgājējhaubicēm, bruņutransportieriem un helikopteriem. Tikai karadarbības gaitu tās nav mainījušas.
Par neveiksmēm frontē Kijevas režīms vaino Rietumus. Ukraiņu ieskatā, ASV un sabiedroto atbalsts nav pietiekams. Tāpēc skan aicinājumi – pat solījumi krist histērijā! – paplašināt nomenklatūru un apjomus. Apetīte ir laba. Pēc prezidenta ofisa vadītāja padomnieka Mihaila Podoļaka domām, Amerikai vajadzētu atsūtīt tūkstoš 155 mm haubices M777, 500 tankus, divus tūkstošus vienību citas bruņutehnikas, 300 RZUS un tūkstoš dronus.
Pentagons attrauca: runa ir par gandrīz pusi reaktīvās zalves uguns sistēmām ASV armijā. Par smago bruņutehniku un tankiem vispār nebija ne runas.
Lieta tāda, ka Ukrainas armija neprot tos lietot. Bet padomju laika krājumi gandrīz izsmelti gan ASV, gan Eiropā.
Tīri simboliska palīdzība
Pēdējās nedēļās Rietumu analītiķi aizvien biežāk norāda, ka Krievijai un Donbasa republikām ir priekšrocības artilērijas, munīcijas, aviācijas un bruņutehnikas ziņā. NATO valstu militārpersonas Briselē vēlreiz apspriedās, kā stiprināt Kijevu.
Pēc tikšanās "Rammstein 3" (militāro resoru vadītāju pirmā tikšanās notika šajā aviobāzē Vācijā) ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka tiks organizētas jaunas piegādes miljarda dolāru vērtībā.
Komplekss iekļaus gandrīz divus desmitus 1565 mm haubiču, tikpat lielu skaitu automašīnu to pārvietošanai, divas krasta aizsardzības sistēmas ar raķetēm "Harpoon", papildu lādiņi sistēmai HIMARS, tūkstošiem aizsargātu radiostaciju, tūkstošiem optisko iekārtu, arī infrasarkano vizoru un naktsredzes tēmēkļu. Savukārt Vācija apsolīja RZUS "Mars", Slovākija – helikopterus Mi-17, Kanāda, Polija un Nīderlande – dažādas artilērijas sistēmas. Taču Ukraina uzskata, ka vajag vairāk. Neapmierināti Kijevā ir arī ar termiņiem – pirmās kravas parādīsies vien augustā.
Tukši draudi
Kijeva jau atklāti stāsta par lieliem zaudējumiem. Partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija intervijā ASV ziņu aģentūrai "Axios" atklāja, ka frontē no ierindas ik dienas tiek izsisti tūkstoš kareivji, viņu vidū 200-500 ir neatgriezeniskie zaudējumi. Taču tehnika bez kājniekiem ir bezjēdzīga.
Tomēr Ukrainas aizsardzības ministrs klāstīja, ka NATO atbalsts palīdzēšot "atbrīvot visas teritorijas, ieskaitot Krimu". Viņa padotais UBS ģenerālis Dmitrijs Marčenko pat draudēja ar triecienu pa Krimas tiltu.
"Nedomāju, ka ģenerālis to būtu teicis nopietni, - kritiski novērtēja militārais analītiķis Aleksejs Ļeonkovs. – Ja UBS patiešām būtu tādi plāni, viņi tos nebūtu atklājuši. Uzbrukumam Krimas tiltam vajag kaut ko precīzu un ar lielu darbības rādiusu. Piemēram, operatīvi taktiskās raķetes ATACMS, kas paredzētas RZUS HIMARS un pretkuģu raķetes "Harpoon". Taču neviens nedos Kijevai liela darbības rādiusa ORTK. Bet "Harpoon" efektivitāti uzbrukumam sauszemes mērķiem neviens vēl nav pierādījis."
Kopumā, piezīmēja eksperts, apsolītās piegādes ir piliens jūrā.
"Ar to nepietiks ne pretuzbrukumam, ne efektīvai ilgstošai aizsardzībai. Daudzās NATO valstīs jau tagad ir bruņumašīnu deficīts," viņš paskaidroja.
Pie tam var arī piegādāt mazāk, nekā solīts. Dažas valstis, piemēram, Vācija, nepārprotami velk garumā jautājumu. Ilgotos "tehnikas tūkstošus" neviens Kijevai nedos.